RĪGA, 14. oktobris – Sputnik. ES dalībvalstu ĀM vadītāji 15. oktobra pārrunās Luksemburgā oficiāli apstiprinās sankcijas pret Krieviju sakarā ar ķīmisko ieroču izmantošanu, teikts RIA Novosti saņemtajā Lielbritānijas ĀM preses paziņojumā.
Iepriekš informācijas avots paziņoja žurnālistiem Briselē, ka pārrunu laikā Luksemburgā netiks apspriesti pasākumi pret Krieviju sakarā ar "kiberuzbrukumu ĶIAO", tā pārsvarā būšot "informācijas atjaunošana par situāciju un par iespējamo līdzdalību, kā arī tiks atzīmēta laika sakritība starp kiberuzbrukumu ĶIAO ar pamata mehānisma pieņemšanu attiecībā pret ķīmisko ieroču ierobežošanas pasākumiem".
Lielbritānijas Ārlietu ministrija apgalvo, ka ĀM vadītāji 15. oktobrī Luksemburgā oficiāli apstiprinās "sankciju režīmu, kuru piedāvājusi Lielbritānija un Francija pēc uzbrukumiem Sīrijā un Solsberijā".
Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeremijs Hants pirms pārrunām Luksemburgā tiksies ar kolēģiem no Polijas, Čehijas, Ungārijas, Slovākijas, Slovēnijas, Bulgārijas, Horvātijas un Rumānijas un pateiksies viņiem par "atbalstu un izlēmību globālo centienu ietvaros ķīmisko ieroču izmantošanas pārtraukšanā".
"Daudzus gadus pastāvēja starptautisks tabu ķīmisko ieroču izmantošanai, taču tas šobrīd tiek apdraudēts pēc Sīrijas un Solsberijas. Šobrīd mums nepieciešams atkārtoti novilkt sarkano līniju, tas nozīmē, ka jebkuram, kas izmantos šo baiso ieroci, cena vienmēr būs ļoti augsta. Šīs jaunās sankcija ir ārkārtīgi svarīgas, taču tās nav stāsta beigas," teikts Hanta paziņojumā.
Britu ministrs, kā tiek gaidīts, tāpat paziņos par nepieciešamību paātrināt sankciju režīma ieviešanas apspriešanu sakarā ar kiberuzbrukumiem.
Skripaļu lieta
Iepriekš vēstīts, ka 2018. gada marta sākumā Lielbritānijā Solsberijas pilsētā bezsamaņas stāvoklī tika atrasts britu specdienestu bijušais aģents Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija ar saindēšanās pazīmēm. Valsts premjerministre Terēza Meja paziņoja, ka ar Skripaļu saindēšanu, "ļoti iespējams", saistīta Krievija, taču nesniedza nekādus pierādījumus. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova toreiz Mejas paziņojumu nodēvēja par "cirka izrādi" un provokāciju.
Krievijas ĀM nosūtīja Foreign Office aptuveni 60 diplomātiskās notas ar prasību sniegt Krievijai piekļuvi izmeklēšanai, cietušajiem Krievijas pilsoņiem, kā arī ar tiesiskās palīdzības pieprasījumu un sadarbības piedāvājumiem, tostarp, par savstarpējas izmeklēšanas veikšanu, taču britu varasiestādes uz tām nereaģēja.
Ķīmisko ieroču pielietošana Sīrijā
Sīrijas opozīcija pērnā gada 4. aprīlī paziņoja par 80 uzbrukuma upuriem, kurā izmantoti ķīmiskie ieroči, Šeihūnas pilsētā Idlibas provincē un 200 ievainotajiem. Par vainīgo uzbrukuma sarīkošanā tā nosauca Sīrijas valdības karaspēkus, kuri strikti atspēkoja apsūdzības un norādīja, ka uzbrukumā vainojami nemiernieki un viņu aizbildņi. Sīrijas karaspēki paziņoja, ka nekad nav izmantojuši ķīmiskos ieročus pret civiliedzīvotājiem un teroristiem, savukārt viss valsts ķīmiskais arsenāls izvests no Sīrijas ĶIAO uzraudzībā. ASV, nesniedzot Sīrijas karaspēku vainas pierādījumu un neieklausoties Krievijas aicinājumā sarīkot rūpīgu izmeklēšanu, veica triecienuzbrukumu Sīrijas militārajai bāzei Šairata naktī uz 7. aprīli.
ANO-ĶIAO savstarpējais Sīrijas ķīmisko ieroču izmantošanas gadījumu izmeklēšanas mehānisms 2017. gada 26. oktobrī sniedza ANO Drošības Padomei ziņojumu par incidentiem Šeihūnā 4. aprīlī un Hošē 2016. gada 15.-16. septembrī. CMP eksperti izdarīja slēdzienu, ka pirmajā gadījumā valdības spēki izmantoja zarīnu, otrajā ISIS kaujinieki izmantoja iprītu. Maskava ir pārliecināta, ka ziņojums balstās uz apšaubāmiem faktiem, kuri tika saņemti "no malas". Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasīlijs Nebenzja pērnā gada 22. novembrī paziņoja, ka Krievija ir gatava apspriest jauna Sīrijas ķīmisko uzbrukumu gadījumu izmeklēšanas mehānisma izveidošanas ideju, jo CMP sevi diskreditēja.
