04:04 18 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1026
  • RUB70.7241
Vladimira Putina preses konferencē. Foto no arhīva

Krievijas vēstniecība atbildēja uz ASV Valsts departamenta "Krimas deklarāciju"

© Sputnik / Рамиль Ситдиков
Pasaulē
Saņemt īso saiti
75

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo "Krimas deklarācijā" paziņoja, ka Krima netiks atzīta par Krievijas daļu, bet KF vēstniecība ierosināja ASV atzīt Kosovu par Serbijas daļu.

RĪGA, 26. jūlijs – Sputnik. Krievijas vēstniecība ASV komentēja valsts sekretāra Maika Pompeo "Krimas deklarāciju". Trešdien ASV Valsts departaments burtiski dažas minūtes pirms Pompeo uzstāšanās Senātā "Krievijas jautājumā" publicēja "Krimas deklarāciju", kurā valsts sekretārs no jauna paziņoja, ka ASV neatzīst Krimu par Krievijas daļu un neatcels sankcijas, kas ieviestas par pussalas pievienošanu.

"Valsts departaments reizi ceturksnī nāk klajā ar deklarācijām un paziņojumiem Krimas jautājumā. Neko jaunu neesam izdzirdējuši. Tikai pārliecinājāmies, ka partneri dzīvo citā realitātē. Viņi cenšas operēt ar starptautiskajiem tiesiskajiem aktiem, kuros noteiktas tautu tiesības uz pašnoteikšanos, uz kuru pamata Krima atgriezās Krievijas sastāvā 2014. gadā," – vēstniecība pastāstīja savā lapā Facebook.

Diplomātiskā misija atgādināja, ka, neskatoties uz "mītu par okupāciju un agresiju" Krimā, pussalā ik gadus atpūšas "simtiem tūkstošu ukraiņu", regulāri uzstājas amerikāņu mūziķi un sportisti.

"Pasaules čempionāta laikā vairāk nekā 90 tūkstoši amerikāņu futbola fanu jau pārliecinājās, cik neadekvāti ir ASV Valsts departamenta ieteikumi atteikties no ieceres apmeklēt mūsu valsti un Krievijas tēls, ko uzspiež vadošie amerikāņu mediji," – atzīmēja diplomāti.

Paziņojums ilustrēts ar attēlu no ASV vēstniecības Serbijā mājaslapas. Zīmējumā redzams Baltais nams ar ASV un Serbijas karogiem – tā 1918. gada 28. jūlijā ASV demonstrēja savu solidaritāti ar serbu tautu Pirmā pasaules kara sākuma ceturtajā gadadienā. Par godu šī notikuma simtgadei ASV vēstniecība publicēja to savā vietnē.

"Gaidām Valsts departamenta deklarāciju par to, ka Kosova – tā ir Serbija," – attēlu komentēja Krievijas vēstniecība.

Krima kļuva par Krievijas reģionu pēc 2014. gada martā pussalas teritorijā organizētā referenduma, kurā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju pauda atbalstu reģiona iekļaušanai KF sastāvā. Krimas valdība organizēja referendumu pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Ukraina joprojām uzskata, ka Krima ir tās okupētā teritorija.

Krievijas valdība norāda, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijas sastāvā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.

1999. gadā Kosovas Atbrīvošanas armijas rindās esošo albāņu separātistu un Serbijas policijas bruņotās sadursmes noveda pie Dienvidslāvijas (tolaik to veidoja Serbija un Melnkalne) apšaudēm no NATO spēku puses. 2008. gadā albāņu administratīvās struktūras Prištinā vienpusējā kārtībā deklarēja "Kosovas republikas" neatkarību no valdības Belgradā. Republikas valdība, ko atšķirībā no ASV, neatzina Krievija, Serbija, Grieķija, Irāna, Izraēla, Spānija un virkne citu valstu, tiecas iestāties starptautiskās organizācijās un Eiropas Savienībā.

Pēc temata

Volkers: Krievija varētu atdot Krimu Ukrainai tāpāt kā neatkarību Baltijas valstīm
Krievijas vēstniecība Londonā atbildējusi uz Borisa Džonsona rakstu par Krimu
Ziemeļkoreja atzina Krimu par Krievijas teritoriju
"Dubultie standarti": Kosačovs komentējis Eiropas Padomes ziņojumu par Krimu

Galvenie temati