Tramps: tikšanās ar Putinu – lūzuma brīdis abu valstu attiecībās

RĪGA, 17. jūlijs — Sputnik. Vakar, 16. jūlijā Helsinkos notika Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Savienoto Valstu vadītāja Donalda Trampa pirmā pilna formāta tikšanās. Pasaules mediji sarunu nosauca par "ASV un Krievijas samitu" un demonstrēja īpašu interesi par to, vēsta Sputnik Igaunija.

Abu lielvalstu vadītāju tikšanās aiz slēgtām durvīm ilga 2 stundas un 10 minūtes. Donalds Tramps to nekavējoties novērtēja visai augstu. Pēc pārrunām paplašinātā formātā valstu vadītāji piedalījās kopīgā preses konferencē.

"Mums bija tiešs, atklāts, ļoti produktīvs dialogs," — paziņoja ASV prezidents. Aģentūra RIA Novosti pavēstīja, ka Tramps nosaucis  tikšanos ar Putinu par lūzuma punktu Maskavas un Vašingtonas attiecībās.

"Mūsu attiecības ar Krieviju nekad nav bijušas sliktākas nekā pašlaik. Taču tas mainīsies pēc mūsu četras stundas ilgās tikšanās. Nekas nebūs vienkārši, taču tā ir labāk, nekā noliegt tikšanās iespēju. Labāk ir uzņemties politiskus riskus, lai sasniegtu mieru un stabilitāti," — uzsvēra Tramps.

ASV prezidents paziņoja, ka "labāk uzņemsies politisku risku miera interesēs, nekā riskēs ar mieru politikas labad". Viņš pauda cerību, ka ASV un Krievija atrisinās visas Helsinkos apspriestās problēmas.

Putins pauda cerību uz konstruktīvu dialogu

Tikpat optimistiska bija arī Krievijas prezidenta uzstāšanās. Viņš apliecināja, ka pārrunas ar ASV prezidentu noritējušas atklātā un lietišķā atmosfērā, to gala rezultātu var uzskatīt par sekmīgu un noderīgu.

Prezidents Putins atzina, ka Krievijas un ASV attiecības pārdzīvo smagus laikus, taču šīm grūtībām nav objektīvu iemeslu.

Tādēļ viņš pauda cerību uz konstruktīvu dialogu no ASV puses: "Esmu pārliecināts, ka mēs nonāksim pie savstarpējas sapratnes ar partneriem ASV. Ceru, ka atjaunosies iepriekšējais mijiedarbības līmenis divpusējos jautājumos.

Kremļa vadītājs nosauca arī konkrētus soļus, ko Krievija spērusi tikšanās ietvaros.

"Kā lielākās kodollielvalstis, mēs esam atbildīgi par starptautisko drošību," — norādīja Vladimirs Putins un atzīmēja, ka kodolatbruņošanās jautājumi joprojam ir aktuāli. Viņš paskaidroja, ka Kremlis nodevis Baltajam namam konkrētus ierosinājumus šajā aspektā.

Putins ierosinājis amerikaņu kolēģim atjaunot darba grupu terorisma apkarošanas jautājumos.

Viņš norādīja, ka tikšanās laikā Helsinkos puses vienojušās izveidot ASV un Krievijas biznesa līderu grupu. "Uzņēmēji paši zina, kā veidot sadarbību. Lai padomā, kas šim nolūkam jāpaveic," — teica Putins.

Pamati ir likti

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, paziņoja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Savienoto Valstu vadītāja Donalda Trampa tikšanās noritējusi "lieliski". Politiķis piebilda, ka tikšanās bijusi "labāka, nekā super".

Abu valstu vadītāju sarunu var uzskatīt par izrāviena sākumu Krievijas un ASV attiecībās, jo tā parādīja: nepārvaramu pretrunu valstu starpā nav, uzskata Krievijas politiķis Francis Klincēvičs.

Intervijā RIA Novosti viņš atzīmēja, ka Krievija un ASV var atrast saskares punktus virknē jautājumu, tostarp arī par krīzes atrisināšanu Sīrijā, Korejas pussalā, Ukrainā, par cīņu ar starptautisko terorismu, līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju, ieroču dislokāciju kosmosā, kiberdrošību un "Irānas darījumu".

Klincēvičs uzskata, ka augstu jānovērtē Trampa rakstura īpašības, kurš spējis "nokratīt no preciem pagātnes nastu" un ierasties samitā Helsinkos "bez akmens azotē", ar "spilgti izteiktu vēlmi izprast mūsu valsti un veidot saiknes ar to".

Otrā šāda veida tikšanās abu valstu vēsturē

Iepriekš Krievijas un ASV prezidenti Helsinkos tikās pirms 21 gada — 1997. gada martā. Tolaik Boriss Jeļcins un Bils Klintons apsprieda Baltijas valstu dalību NATO. Jautājums netika izšķirts, taču pats samits piesaistīja uzmanību cita iemesla dēļ.

Portāls Yle atgādināja, ka tikšanās iekritusi Klintonam neveiksmīgā brīdī: neilgi pirms tam viņš cietis kritienā pa neapgaismotām kāpnēm, un Helsinkos atradās invalīda krēslā, ar ģipsi. ASV vadītājam bija ļoti svarīgi, kā viņš izskatīsies ASV medijos, un tādā situācijā Jeļcina fonā viņš izskatītos slikti.

Šī iemesla dēļ ASV prezidenta preses dienests izteica milzum daudzas prasības tiksānās organizatoriem, lai nivelētu valstu vadītāju fiziskā stāvokļa starpību. Amerikāņu puse pieprasīja, lai preses konferencē fonā būtu redzami skujkoki, turklāt kopīgajās fotogrāfijās Jeļcins sēdētu un neizskatītos garāks nekā Klintons. Viņi paši izvēlējās galdu un krēslus preses konferencei, taču viņiem neizdevās pareizi aplēst Krievijas prezidenta augumu (iespējams, samulsināja collas un centimetri), un Jeļcins tik un tā izskatījās garāks nekā Klintons.

Pagaidām nav zināms, vai pirms pašreizējās tikšanās Helsinkos puses izvirzījušas kaut kādas prasības vai noteikušas ierobežojumus.

Tramps piemiedzis ar aci Putinam

Pirms tikšanās ar Vladimiru Putinu Donalds Tramps viņam piemiedzis ar aci. Šai epizodei uzmanību pievērsa britu telekanāla Sky News žurnālists Marks Stouns.