14:47 21 Jūlijs 2018
Tiešraide
  • USD1.1670
  • RUB74.0532
Krievijas mierneši

Krievijas mierneši nepieļāva stāvoklim Donbasā līdzīgu situāciju Piedņestrā

© Sputnik / Владимир Попов
Pasaulē
Saņemt īso saiti
23

Pretēji ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas saturam par "ārvalstu bruņoto spēku un bruņojuma pilnīgu bezierunu izvešanu no Moldovas Republikas teritorijas", daudzi uzskata, ka Krievijas spēki Piedņestras teritorijā novērsa pilsoņu karu Moldovā, līdzīgu tam, kas patlaban plosās Donbasā.

RĪGA, 24. jūnijs — Sputnik. Krievijas mierneši nepieļāva stāvoklim Donbasā līdzīgu situāciju Piedņestrā, portālā Sputnik Igaunija uzsver tā autors Oļegs Ļeontjevs. Viņš stāsta, ka Krievijā notiekošais pasaules čempionāts futbolā krasi katalizējis Krievijai nedraudzīgu politiķu un valstu darbības.

Pēc Krievijas un Ukrainas līderu tālruņa sarunas noklusa Kijevas kareivīgie paziņojumi par drīzu Donbasa problēmas "galīgu risinājumu", taču to vietā stājās jautājums par Krievijas miernešu tūlītēju izvešanu no Piedņestras, kuri viņi atrodas pēc vietējo varasiestāžu lūguma, lai garantētu mieru reģionā.

Moldovas negaidītā iniciatīva

Iepriekš vēstīts, ka piektdien, 22. jūnijā Moldovas pārstāvis iesniedza balsošanai ANO Ģenerālajā asamblejā rezolūcijas projektu, kas aicina Krieviju izvest bruņotos spēkus no Piedņestras. Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja Moldovas iniciatīvu par nedraudzīgu soli.

Rezolūciju atbalstīja 64 valstis, pret to iebilda 14 valstis. Vēl 83 valstis atturējās. Lēmums par dokumentu tika pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu. Par dokumentu iestājās lielākā daļa ES valstu, Albānija, Azerbaidžāna, Kanāda, Turcija, Saūda Arābija, ASV un Japāna. Pret to balsoja Krievija, Armēnija, Kuba, Irāna, Sīrija un citas valstis. Balsojumā atturējās lielākā daļa Latīņamerikas valstu, virkne Āfrikas valstu, kā arī Katara, Ķīna, Kuveita, Malaizija, Taizeme u.c.

Tāpat pieņemts lēmums iekļaut ANO Ģenerālās asamblejas 73. sesijas provizoriskajā dienas kārtībā jautājumu par "ārvalstu bruņoto spēku pilnīgu izvešanu no Moldovas Republikas teritorijas". Dokumenta līdzautori — Lielbritānija, Gruzija, Kanāda, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Ukraina, Čehija un Igaunija.

Krievijas Ārlietu ministrija: ne rezolūcija, bet provokācija

Krievijas Ārlietu ministrija asi komentēja dokumentu Piedņestras jautājumā, ko pēc Moldovas iniciatīvas pieņēma ANO Ģenerālās asamblejas. Krievijas ĀM norādīja, ka vispasaules organizācijas dalībvalstu  vairākums nav uzskatījis par iespējamu solidarizēties ar tik odiozu un bīstamu iniciatīvu, ko izvirzījušas zinamas moldāvu politiskās aprindas, un pieņēmušas lēmumu balsot pret to vai atturēties.

Krievijas ĀM atgādināja: kopš 1992. gada traģiskajiem notikumiem nav pagājis īpaši ilgs laiks, tāpēc pārsteidz, ka daudzi pašreiz strādājošie politiķi, pie tam ne tikai Kišiņevā, paspējuši aizmirst neapstrīdamo faktu — tikai pateicoties Krievijas spēku savlaicīgai rīcībai tika pārtraukta asinsizliešana Dņestrā, izveidoti apstākļi situācijas mierīgas noregulēšanas procesa sākumam.

"Vēl joprojām Krievijas militārais kontingents ir miera un stabilitātes garants Piedņestrā," — atgādināja KF ĀM. Rezolūcijas pieņemšana  var kaitēt trauslajam progresam, kas vērojams pēdējos mēnešos Piedņestras situācijas noregulēšanas jomā, ir pārliecināti Krievijas diplomāti.

Krievijas Valsts domes NVS, Eirāzijas integrācijas un tautiešu lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Konstantins Zatuļins uzskata, ka ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija, kas aicina Krieviju izvest karavīrus no Piedņestras, acīmredzot sagatavota ar ASV un NATO valstu atbalstu. Viņš norādīja: "Ir jāatbrīvojas no visādiem nejaušiem lieciniekiem, lai aprītu Piedņestras Moldāvu Republiku".

"No šī viedokļa pat neliela Krievijas karaspēku kontingenta klātbūtne tur ir kā kauls kaklā tiem, kuri gribētu ievilkt Rumānijā Moldovu līdz ar Piedņestru," — atzīmēja deputāts intervijā RIA Novosti un piebilda, ka dažu valstu pārstāvji, kuri nobalsojuši par rezolūcijas pieņemšanu, iespējams, pat nav informēti par situāciju.

Puškovs: Krievijas spēki kļuvuši par miera garantu reģionā

Krievijas Federācijas Padomes loceklis Aleksejs Puškovs savā lapā sociālajā tīklā pauda viedokli, ka jautājumu par Krievijas spēku izvešanu no Piedņestras nav iespējams atrisināt, neņemot vērā Tiraspoles viedokli par to.

​"Aicinot Krieviju izvest karaspēku no Piedņestras, Rietumi un to sabiedrotie ANO nav pajautājuši, ko par to domā pusmiljons neatzītās republikas iedzīvotāju," — viņš atgādināja. Senators uzsvēra, ka patlaban tieši Krievijas mierneši garantē Piedņestras iedzīvotāju drošību.

Moldovas prezidenta reakcija

Moldovas prezidents Igors Dodons intervijā RIA Novosti paziņoja, ka ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija, kas aicina Krieviju izvest karavīrus no Piedņestras, nopietni kaitēs Moldovas un Krievijas attiecībām.

Pēc Dodona domām, Moldovas valdība izvirzījusi ANO iniciatīvu par Krievijas spēku izvešanu no Moldovas teritorijas, kas vērsta tikai un vienīgi uz situācijas saasināšanos rebuplikā un nopietni pasliktinās Moldovas un Krievijas attiecības.

"Rezolūcija tikai pasliktinās Kišiņevas pozīcijas, tostarp arī no Piedņestras konflikta politiska noregulējuma ātrākas sasniegšanas viedokļa," — uzsvēra Moldovas prezidents.

Piedņestras "baseins"

Neatzītās Piedņestras Moldovas Republikas teritorijā atrodas Krievijas bruņoto spēku Operatīvā grupa — 14. armijas grupas mantiniece, kura pēc PSRS sabrukuma nonāca Krievijas jurisdikcijā. Tās galvenie uzdevumi — miernešu misija un munīcijas noliktavu apsardze.

Piedņestras Republika, kuras iedzīvotāju vidū 60% ir krievi un ukraiņi, centās panākt izstāšanos no Moldovas sastāva jau pirms PSRS sabrukuma, bīstoties, ka uz nacionālisma viļņa Moldova pievienosies Rumānijai. 1992. gadā pēc Moldovas valdības nesekmīga mēģinājuma atrisināt jautājumu ar spēku, Piedņestra faktiski kļuva par zonu, ko Kišiņeva nekontrolē.    

Pēc temata

Moldova pieprasa no Krievijas miljardus par Piedņestras "okupāciju"
Krievijas senators atgādināja Baltijas valstīm par to atrašanās jēgu PSRS sastāvā
"Krievu pasaules taustekļi". Kur bijušajā PSRS iepotē rusofobiju
"Viļņa ir mūsu": Polija negrib likt mierā Lietuvas galvaspilsētu

Galvenie temati