09:55 14 Decembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1371
  • RUB75.4593
Krievijas žurnālists un publicists Arkādijs Babčenko

Krievijas žurnālistu slepkavības un aresti Ukrainā. Vai būs jauni upuri?

© Sputnik / Руслан Кривобок
Pasaulē
Saņemt īso saiti
14

Žurnālista Arkadija Babčenko slepkavība atkal liek grimt pārdomās par Ukrainā strādājošo žurnālistu drošību.

Kijevā otrdienas vakarā nogalināts pazīstams Krievijas žurnālists un publicists Arkādijs Babčenko — viņš atgriezās mājās no veikala, taču uz dzīvokļa sliekšņa viņš tika nošauts. Mediķiem neizdevās glābt žurnālistu — Babčenko mira ātrās palīdzības mašīnā, raksta Sputnik Igaunija.

Diemžēl līdz šim Ukrainā jau vairākkārt notikušas Krievijas žurnālistu slepkavības un uzbrukumi. Kļūst skaidrs: Krievijas mediju līdzstrādnieki, pat bijušie, šajā valstī nevar justies drošībā — jebkurā mirklī var notikt uzbrukums vai Kijevas varasiestāžu mēģinājumi ierobežot darbību.

Ko apsūdzēs par Babčenko bojāeju?

Uz žurnālista bojāeju nekavējoties reaģēja gan Krievija, gan Ukraina: Babčenko bija labi pazīstams ar saviem materiāliem un reportāžām. Rodas jautājums: kam vajadzēja nogalināt reportieri? Ukraiņu varasiestādēm nevienu neizdevās aizturēt "uz kartsām pēdām", tika sastādīts tikai uzbrucēja fotorobots. Versijas par slepkavības iemesliem vēl netiek minētas, taču, pēc daudz ekspertu domām, vainu par traģēdiju, iespējams, centīsies uzvelt Krievijai.

Krievijas žurnālists Arkādijs Babčenko
© Sputnik / Руслан Кривобок

Otrdienas vakarā Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja norādīja, ka "iespējams pieņemt — Ukrainas varasiestādes apsūdzēs Krieviju par žurnālista Arkādija Babčenko slepkavību, tā jau ir gadījies". Līdzīgu viedokli pauž arī vairāki Krievijas politiķi: Ukrainai būtu ērti izmantot šo gadījumu kā ieganstu valstu attiecību saraušanai. Vienlaikus joprojām ir aktuāls jautājums par Krievijas žurnālistu bojāejas izmeklēšanu.

"Ukrainā nogalina neatkarīgos un opozīcijas žurnālistus, taču noziegumi netiek izmeklēti," — konstatēja Krievijas pārstāvis ANO.

Krievija jau ir paudusi gatavību piedalīties Babčenko slepkavības izmeklēšanā. Piemēram, Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padomes eksperti ir gatavi palīdzēt noskaidrot visus traģēdijas apstākļus, tostarp arī ar EDSO starpniecību.

Šeremets. Izmeklēšana ilgst…

Vēl joprojām nav izmeklētas vairākas Krievijas žurnālistu slepkavības Ukrainas teritorijā. Viens no skandalozākajiem incidentiem ir Krievijas telekanāla "Pirmais kanāls" bijušā līdzstrādnieka Pāvela Šeremeta slepkavība — mašīnas sprādziens Kijevas centrā 2016. gadā.

Izmeklēšana šajā lietā turpinās, Ukrainas varasiestādes savus slēdzienus nepublicē. Nav nekādu ziņu par to, kad tiks noslēgta izmeklēšana.

Slepkavības netiek izmeklētas Kijevā

Ukrainā cietuši arī teležurnālisti. 2014. gada vasarā apšaudē gāja bojā "Pirmā kanāla" operators Anatolijs Kļans. Viņa kolēģi stāstīja, ka Kļans uzņēmis kauju, pat būdams ievainots, kamēr vien varējis noturēt rokās kameru. Krievijā viņš pēc nāves apbalvos ar Vīrišķības ordeni.

Pēc Kļara bojāejas Ukraina neziņoja par izmeklēšanu. Viss tika "norakstīts" uz karadarbības rēķina. Krimināllietu par slepkavību Ukrainas teritorijā ierosināja Krievijas Izmeklešanas komiteja. Šī gada februārī KF IK izvirzīja apsūdzības Ukrainas Bruņoto spēku Doņeckas zenītraķešu divīzijas gaisa pulka "Centrs" komandierim apakšpulkvedim Nikolajam Malomenam. Izmeklētāji turpina darbu.

Tā paša gada basarā Donbasā gāja bojā Krievijas Valsts televīzijas un radio korporācijas žurnālisti Igors Korņeļuks un Antons Vološins. Lietu izmeklēja KF IK. Par reportieru slepkavību notiesāta Nadežda Savčenko, kuru vēlāk apmainīja pret Ukrainas teritorijā aizturētiem Krievijas pilsoņiem. Izmeklēšana turpinās, KF IK vairākkārt pieprasījusi informāciju Ukrainā, taču tā tikai ziņoja, ka notiek "pārbaudes par žurnālistu bojāejas faktiem".

2014. gada vasarā kaujasdarbībās gāja bojā arī starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" fotokorespondents Andrejs Steņins. Sakari ar viņu tika zaudēti augusta sākumā, taču mirstīgās atliekas tika atrastas vēlāk. Arī šo lietu izmeklē Krievija, nevis Ukraina. Izmeklēšanas versija liecina, ka fotokorespondents gājis bojā Ukrainas bruņoto spēku veiktā bēgļu kolonnas apšaudē.

Vajāšana, aresti, izsūtīšana

Daudzi Krievijas žurnālisti Ukrainā tiek vajāti. Piemēram, šopavasar aizturēts portāla "RIA Novosti Ukraina" vadītājs Kirils Višinskis. Viņam izvirzīta apsūdzība valsts nodevībā tikai tāpēc, ka žurnālists pildīja savu profesionālo pienākumu. Starp pierādījumiem — pie viņa atrastās Georga lentītes. Kratīšanas notikušas arī pie citiem aģentūras darbiniekiem, taču pagaidām neviens no viņiem nav aizturēts.

Maijā Ukrainas varasiestādes izraidīja no valsts divas žurnālistes no Krievijas. Pēc Kijevas domām, kanālu "Rossija" un "Pervij kanal" žurnālistes Valentīna Solovjova un Olga Jurjeva, kuras gatavoja Uzvaras dienas svētkiem veltītus sižetus, esot izplatījušas "melīgu informāciju" un "diskreditējušas" valdību.

Žurnālistu vajāšana Ukrainā vērojama bieži. Gandrīz ik mēnesi reportieri nokļūst UDD uzmanības centrā vai pat ir spiesti pamets valsti. Daudzi norāda: nav nekādas pārliecības par to, ka jau nākamajā dienā nekļūs par upuri. Starptautisko organizāciju salīdzinoši piesardzīgie komentāri par traģēdijām un žurnālistu vajāšanu vēl nav piespieduši Ukrainas valdību nodrošināt mediju darbinieku drošību.     

Pēc temata

UDD darbinieki ielaužas RIA Novosti Ukraina birojā Kijevā
Krievija un Ukraina pārtraukušas sadarbību informācijas jomā
Simonjana nosaukusi Rietumu reakciju uz Višinska arestu par pārsteidzošu

Galvenie temati