21:47 05 Jūnijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1330
  • RUB77.8155
Pasaulē
Saņemt īso saiti
148

Šodien zinātnieki arvien biežāk strīdas par to, vai alkohols ir bīstams cilvēka veselībai jebkādos daudzumos, vai arī tomēr sabalansēta tā lietošana var vest pie labvēlīgām sekām.

RĪGA, 4. februāris — Sputnik. Neliela daudzuma vīna un citu alkoholisko dzērienu lietošana pasargā smadzenes no audzēju attīstīšanās un palīdz to šūnām tikt vaļā no toksīniem, paziņo biologi žurnāla Scientific Reports publicētajā rakstā, vēsta RIA Novosti.

"Pieņemts, ka ilgstoša alkohola lietošana lielā daudzumā traucē centrālās nervu sistēmas darbu, nevis palīdz tai. Taču no otras puses skatoties, mums izdevies parādīt, ka neliela alkohola deva ir veselīga smadzeņu veselībai, jo tas palīdz tām attīrīt sevi no "atkritumiem"," paziņoja Maikena Nedergārda (Maiken Nedergaard) no Ročesteras universitātes (ASV).

Degvīns
© Sputnik / Алексей Куденко

Šodien zinātnieki arvien biežāk strīdas par to, vai alkohols ir bīstams cilvēka veselībai jebkādos daudzumos, vai arī tomēr sabalansēta tā lietošana var vest pie labvēlīgām sekām.

Pēdējo trīs gadu laikā vairākas biologu grupas parādījušas, ka vīns un daudzi citi viegli alkoholiski dzērieni pazemina infarkta, diabēta un Alcheimera slimības rašanās iespējamību. Citi zinātnieki, tieši otrādi, paziņoja, ka alkohols nav saistīts ar dzīves mūža ilgumu, kā to paziņoja pirmās pētnieku grupas pārstāvji.

Nedergārda un viņas kolēģi atraduši iespējamo skaidrojumu šīm domstarpībām, vērojot to, kā alkohols ietekmē tā saucamās glimfatiskās sistēmas darbu. To veido kanālu kopums smadzeņu iekšējā daļā, kuri īslaicīgi rodas starp to šūnām miega laikā un palīdz mugurkaula smadzeņu šķidrumam "izskalot" visus olbaltumvielu atkritumus no neironiem un izdzēst to no nervu audiem.

Pēdējos gados zinātnieki sākuši uzskatīt, ka traucējumi šajā "smadzeņu skalošanas" sistēmas darbā var novest pie masveida neironu bojāejas un Alcheimera, Parkinsona slimības un veselas virknes citu neirodeģeneratīvu saslimšanu attīstības. Saikne starp sabalansētu alkohola lietošanu un pazeminātu Alcheimera slimības rašanās varbūtību lika raksta autoriem aizdomāties, ka alkohols varētu ietekmēt šos kanālus.

Vadoties pēc šīs idejas, Nedergārda un viņas kolēģi iegādājās vairākus desmitus peļu, sadalīja tās divās grupās un sekoja līdzi tam, kā lielas un mazas devas alkohola ietekmēs to smadzeņu "izskalošanās" kvalitāti.

Kā rāda šie eksperimenti, regulāra alkohola lietošana lielās devās izraisa smadzeņu iekaisumus un traucē normālai astrocītu — smadzeņu palīgšūnu darbībai, kurām ir galvenā loma glimfatiskās sistēmas kanālu veidošanā. Šie traucējumi smadzeņu attīrīšanas sistēmā atspoguļojās arī uz dzīvnieku uzvedības — viņi daudz sliktāk iegaumēja jaunu informāciju un kontrolēja savas kustības, nekā nedzerošās būtnes.

No otras puses, regulāra alkohola lietošana nelielās devās, kuras ir ekvivalentas apmēram divām glāzēm vīna dienā, tieši otrādi, paātrināja "smadzeņu izskalošanu" un pazemināja iekaisumu attīstību. Tādas peles, kā atzīmē zinātnieki, saprata un kustējās ne sliktāk par viņu sugas brāļiem no kontroles grupas.

Šādi eksperimentu rezultāti, kā uzskata Nedergārda un viņas kolēģi, runā par labu tam, ka sabalansētas alkohola devas patiešām spēj pasargāt cilvēku no Alcheimera slimības attīstīšanās, vecuma vājprāta un citām smadzeņu problēmām. Mehānisma saprašana, kā tieši alkohols pasargā smadzenes, kā cer zinātnieki, palīdzēs saprast, kā var panākt to pašu efektu citos veidos.    

Pēc temata

Latvijā neredzētos tempos pieaug alus ražošana
Atbraukt pēc alus, palikt muzeja dēļ: Valka attīsta "alkotūrismu"
Uz Poliju pēc pārtikas brauc skumjie lietuvieši, savukārt uz Latviju pēc alkohola – jautrie

Galvenie temati