Polijas prezidenta kanceleja: Eiropa izvēlēsies Maskavu, nevis Kijevu

© Sputnik / Владимир Сергеев / Pāriet pie mediju bankasФлаги России и ЕС
Флаги России и ЕС - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Pat Polija, iespējams, nesniegs atbalstu, ar ko rēķinās Kijeva, ja Eiropas Savienība būs spiesta izvēlēties – sadarboties ar Krieviju vai Ukrainu.

RĪGA, 28. novembris — Sputnik. Eiropa varētu atbalstīt Maskavu, nevis Kijevu, ja nāksies izvēlēties – Krievija vai Ukraina, paziņojis Polijas prezidenta kancelejas vadītājs Kšištofs Ščerskis, informē RIA Novosti.

"Tikai mūsu reģiona (Austrumeiropas – red.) valstīm attiecības ar Kijevu nav attiecību funkcija ar Maskavu. Baidos, ka situācijā, ja Eiropa būs spiesta izvēlēties starp Ukrainu un Krieviju, citas galvaspilsētas, ar kurām patlaban rēķinās Kijeva, izvēlēsies Maskavu. Tad Ukrainas valdība vērsīsies pie reģiona valstīm pēc palīdzības, tāpat kā pirmā un otrā Maidana laikā," – teica Ščerskis intervijā izdevumam Sieci.

Viņš atzīmēja, ka Polija, iespējams, vairs nesniegs Ukrainai agrāko atbalstu tamlīdzīga scenārija apstākļos.

Spriedze Kijevas un Varšavas attiecībā parādījusies pēdējo gadu laikā diskusijās par vēsturiskās atmiņas jautājumiem. Varšava nosoda Kijevas uzsākto nacionālistu organizācijas – Ukrainas Sacelšanās armijas (OUN-UPA) glorifikāciju un kritizē regulāros vandālisma aktus, kuru rezultatā apgānītas poļu piemiņas vietas Ukrainā. Polijas Seims atzina par genocīdu poļu masveida slepkavības, ko, pēc Varšavas domām, pastrādājuši ukraiņu nacionālisti Volīnijā, Austrumgalicijā un II Polijas Republikas dienvidaustrumu vojevodistēs 1939.-1945. gg.

Ukraina - Sputnik Latvija
Polijas ĀM: "ar Banderu" Ukraina neiestāsies ES

Ukrainas parlaments nosodīja Polijas Seima lēmumu ar kuru "Volīnijas slaktiņš" tika atzīts par genocīdu. Ukrainas deputāti uzskata, ka šis lēmums "apdraud abu valstu politiskos un diplomātiskos panākumus".

Ukrainas Sacelšanās armija tika izveidota 1942. gada oktobrī kā Ukrainas nacionālistu organizācijas militārais spārns. Galvenokārt UPA darbojās Rietumukrainā, karoja pret padomju spēkiem un sadarbojās ar hitleriešiem. Pēc Lielā Tēvijas kara beigām tā turpināja cīņu pret padomju varu ar ekstrēmistiskām metodēm – no UPA kaujinieku rokām gāja bojā inteliģences un vietējo varasiestāžu pārstāvji, komjaunatnes un partijas aktīvisti.

2015. gada maijā Ukrainas prezidents Petro Porošenko piešķīra OUN-UPA Ukrainas "neatkarības cīnītāju" statusu un tās dalībniekiem dāvāja tiesības saņemt sociālās garantijas.

Ziņu lente
0