19:10 11 Decembris 2017
Rīga+ 0°C
Tiešraide
ES, Spānijas un Katalonijas karogi

El País: saruna ar viltus Bergmani padarījusi Spāniju par apsmieklu

REUTERS/Jon Nazca
Pasaulē
Saņemt īso saiti
41

Par starptautiska mēroga kaunu spāņu politiķis nosaucis situāciju, kurā aizsardzības ministre sarunājas pa tālruni, uzskatot, ka runā ar Latvijas valdības pārstāvi, vienlaikus nepamatoti apsūdzot lielvalsti par iejaukšanos valsts iekšējās lietās.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. Partijas Podemos ("Mēs varam") sekretārs Pablo Ečenike nosauca par nacionālo kaunu epizodi ar prankeru zvanu Spānijas aizsardzības ministrei Marijai Doloresai de Kospedālei Latvijas aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa vārdā, raksta spāņu El Pais. Raksta pilnu tulkojumu publicējis portāls InoSMI.

Pagājušajā nedēļā Krievijas prankeri Vladimirs Kuzņecovs un Aleksejs Stoļarovs (Vovans un Leksuss) telefonsarunā ar Kospedāli Bergmaņa vārdā paziņoja, ka Katalonijas valdības bijušais vadītājs varētu būt FDD aģents vārdā Čipolīno, kā arī piedāvāja nepieciešamības gadījumā nogādāt uz Barselonu Latvijas bruņotos spēkus. Pēc jokdaru teiktā, Kospedāle nopietni uztvēra informāciju un paziņoja, ka darījusi to zināmu Spānijas premjerministram Mariano Rahojam. Vēlāk Bergmanis, kura vārdā notika saruna, paziņoja, ka attiecībā uz Spānijas kolēģi tas bija "nekrietni".

"Tas ir nacionālais kauns, kad diviem jokdariem, apejot visas aizsardzības sistēmas, izdevās sazvanīt ministri un ilgi sarunāties ar viņu. Viņa taču ir atbildīga par mūsu armiju," — teica Ečenike.

Politiķis uzskata, ka notikušais ir saistīts ar Spānijas valdības nespēju īstenot ārpolitiku, kas neizraisītu smieklus ārpus valsts robežām.

"Tas, ko mēs novērojām, ir ļoti nopietna lieta. Man rodas jautājums, kā prankeram izdevies sazvanīt aizsardzības ministri un apspriest valsts drošības jautājumus. Bet ja nu ministre būtu viņam izpaudusi slepenu informāciju?" — vaicāja Ečenike.

Pēc viņa teiktā, tas ir "kauns, kas liecina par cilvēku nekompetenci, kurus Tautas partija ieceļ ministru amatos."

"Kad aizsardzības ministre veic telefona sarunas, uzskatot, ka viņa runā ar Latvijas valdības pārstāvi, vienlaikus nepamatoti apsūdzot dižvalsti iejaukšanos mūsu valsts iekšējās lietās, tas ir apsmiekls, starptautiskā mēroga kauns. Šis incidents parādīja, cik nepamatotas ir tamlīdzīgas apsūdzības pret Podemos," — uzsvēra Ečenike.

Kad aizdomīgums kāpj pāri malām

Iepriekš ASV Atlantiskā padome apsūdzēja Podemos, ka tā esot Krievijas "Trojas zirgs" Eiropas Savienības destabilizācijas kampaņas ietvaros, ko vadot no Krievijas Federācijas teritorijas. Atlantijas padomes ziņojumā par "Kremļa Trojas zirgiem" nodēvētas citas par prokrieviskām uzskatītas ES partijas, kas tiek raksturotas kā populistiskas labējās partijas. Ziņojuma autori uzskata, ka sociālajos tīklos publicēto Katalonijai veltīto komentāru mērķis ir Spānijas valsts institūciju vājināšana. Spānijai veltītās nodaļas autori apgalvo, ka "Spānija, iespējams, var kļūt par nākamo Kremļa mērķi."

"Mūs apsūdz sakaros ar ETA grupējumu, Bolīviju, Venecuēlu, Irānu… Par to tik neapsūdz. Man šķiet, vienā jaukā brīdī pietrūks pasaules valstu, lai piekārtu Podemos visvisādas etiķetes," — secināja Ečenike.

Savukārt joka autori Kuzņecovs un Stoļarovs paskaidroja RIA Novosti, ka Spānijas aizsardzības ministre Marija Doloresa de Kospedāle nonākusi viņu redzeslokā pēc paziņojuma par, ka Katalonijas referendumā novērota "Maskavas roka" — aizdomīgs interneta trafiks no Krievijas.

Iepriekš Kospedāle paziņoja, ka spāņu valdība ir pārliecināta par Katalonijas krīzei veltītas "propagandas" izplatīšanos internetā no Venecuēlas un Krievijas teritorijām, taču nezina, kurš varētu būt par to atbildīgs. Pēdējās nedēļās vairāki Spānijas mediji apsūdzējuši Krievijas mediju struktūras it īpaši telekanālu RT un aģentūru Sputnik par neobjektīvu Katalonijas krīzes atspoguļojumu un "kontu izmantošanu sociālajos tīklos, lai kaitētu Spānijas tēlam", turklāt skaidrojuši, ka neatkarības piekritējus atbalstot kaut kādi "krievu hakeri".

Iepriekš Krievijas vēstniecība Spānijā nosodīja šādus apgalvojumus. Krievijas varas iestādes, tai skaitā prezidents Vladimirs Putins, vairākkārt uzsvēruši, ka uzskata krīzi Ktalonijā par Spānijas iekšējo lietu, kas jārisina atbilstoši valsts konstitūcijai.    

Pēc temata

Briselē izvērtēs "Krievijas atbalstu" Katalonijai
Krievijas politiķis: mediju aizliegšana ir vājuma pazīme

Galvenie temati