RĪGA, 18. novembris — Sputnik. Krievija nevar līdzināties NATO no bruņoto spēku skaita un kvalitātes līmeņa, taču Maskavai ir skaidrs, kā izcīnīt uzvaru pār aliansi, raksta starptautisko attiecību eksperts Maikls Hikari Sesairs rakstā National Interest. To pilnā apjomā pārtulkojis portals InoSMI.
Nolikt Krieviju pie vietas
Autors vēsta, ka Krievijas politikai — balansēšanai uz kara robežas — nepieciešama atbilde. Taču efektīvai reakcijai pie tam nav jābūt simetriskai: uz spēku paplašināšanu nav jāatbild tāpat, un konkrētu soļu apstākļos jāveic atbildes pasākumi. Stratēģisko simetriju var veidot viens no iespējamiem instrumentiem (galu galā, ar dažām problēmām jācīnās tieši), taču tas nav vienīgais variants.
Eksperts uzskata, ka simetriska atbilde Maskavas darbībām palīdz izprast, kādēļ ASV un Eiropa savā politikā tik bieži izrādās vismaz vienu soli aiz Krievijas. Stratēģiskās simetrijas loģiskās priekšrocības ir acīmredzamas: tās apstākļos tekošais incidents vai problēma tiek risināts tieši; darbība un reakcija ir cieši saistītas; problēma tiek sadalīta kategorijās, un parasti sekas iespējams prognozēt, kas ir ļoti svarīgi risku menedžmenta aspektā.
Taču, no otras puses, šāda proporcionalitāte ļauj iepriekš paredzēt jebkuru rietumu atbildi, tātad tā ir sagaidāma un viegli apstrīdama. Brīdī, kad rietumu valdības ir identificējušas, apspriedušas un formulējušas atbildi uz Krievijas darbībām, tā paspēj pāriet pie cita karadarbības teātra vai citas sfēras.
Asimetriska stratēģija dāvātu Rietumiem iespēju atbildēt no relatīva spēka pozīcijas, tādējādi mazinot pretinieka nepārtraukto panākumu izjūtas. Iespējams, ja NATO noliks Krieviju pie vietas un panāks pārmaiņas, radīsies līdzsvara sajūta un veidosies ceļš pretī konstruktīvākām un stabilākām attiecībām, klāsta analītiķis.
Nepārprotami lemta izgāšanās
Pēc autora domām, Krievijai nav nepieciešamības palielināt bruņotos spēkus, ja aliansi var saskaldīt, ja tās locekļi nevēlas rīkoties, ja var piespiest ASV un Eiropu pieļaut virkni stratēģisku kļūdu. Analītiķis piemin Krievijas militārās operācijas Gruzijā, Ukrainā un Sīrijā, lai ilustrētu piemēru tam, kā pirmā soļa apņēmība un priekšrocības devušas Maskavai iespēju grozīt stratēģisko ainu pēc saviem ieskatiem, nepievēršot uzmanību Rietumu pretdarbībai.
Pārliekās piesardzības un neattapības dēļ Rietumu reakcija ir neveikla un pat lieka, tāpēc Maskava var nostiprināt panākumus un izraudzīties nākamo stratēģisko iespēju, uzsver Sesairs. Aukstā kara laikā valdīja uzskats, ka Padomju Savienībai ir pārsvars no dislocēto konvencionālo karaspēku viedokļa. Tieši šajā kontekstā amerikāņu militārie plānotāji izstrādāja "gaisa un sauszemes operāciju" kara doktrīnu. Tā centās kompensēt padomju sauszemes spēku priekšrocības, izmantojot NATO stiprās puses — mobilitāti un aviāciju.
Patlaban problēmas raksturs ir mainījies, raksta autors.
Domājams, Baltijas valstu nostiprināšanas stratēģijai lemta neveiksme, jo pat ideāla aizsardzība novedīs pie Krievijas atbildes citā vietā.
Analītiķis uzskata, ka tā vietā rietumvalstis varētu likt pretī Krievijas "provokācijām" labi pārdomātus pretpasākumus, tādējādi likvidējot Kremļa iniciatīvu un izjaucot tā plānus.
Šādiem nolūkiem nav noteikti vajadzīgas militāras atbildes, uzsver Sesairs. Piemēram, iespējams veidot politiskus mehānismus, kas tuvinātu NATO Gruziju un Ukrainu — tāds solis negarantētu to iestāšanos aliansē, taču kļūtu par nopietnu traucēkli Krievijai. Rietumi varētu arī efektīvāk veidot stratēģiju Arktikā, lai kaitētu Kremļa plāniem valdīt pār jūras ceļiem un minerālu bagātībām reģionā.
Kam Maskava sūta signālus
Septembrī aizritējušās Krievijas un Baltkrievijas mācības "Rietumi 2017" no jauna raisījušas diskusiju par to, kā NATO dalībvalstīm atbildēt uz šādām "provokācijām", apgalvo Sesairs. Mācību vēriens un sarežģītība piesaistīja Rietumu analītiķu un militārās vadības vērību — viņi raizējušies par to, ka "Rietumi" varētu kļūt par kārtējo Krievijas intervences priekšvēstnesi, jo tieši tāpat, pēc analītiķa domām, esot sākušies kari Gruzijā 2008. gadā un Ukrainā 2014. gadā.
Neskatoties uz ierasto informatīvo miglu, Maskavas galvenais signāls ir skaidrs, vēsta autors. Krievija ir atguvusi militāros spēkus, un Rietumu mēģinājumi to apturēt vai pretoties būs neauglīgi, lai arī NATO spēki pat piedalījās mācībās neitrālajā Zviedrijā un Baltijas valstīs dislocēti četri NATO "apdrošināšanas" bataljoni.
Krievijas "uzvara" mācību gaitā bija ne tikai tīša lielība, skaidro analītiķis. Daudzi vērtējumi apstiprina: NATO un Krievijas spēku liela mēroga konflikta apstākļos Baltija ne tikai būs viegli ievainojama, bet arī nebūs gatava aizsardzībai. Korporācijas RAND plaši pazīstamais pētījums liecina, ka Krievijas armija sasniegs Igaunijas, un Latvijas galvaspilsētas nepilnu 60 stundu laikā, un ļauni klāsies arī Lietuvai, kas saspiesta starp Kaļiņingradu ar tās lielajiem garnizoniem un Maskavas galveno sabiedroto — Baltkrieviju.
Aicinājumi izvietot pie Krievijas robežām tanku spēkus, ir saprotami, spriež autors, taču tamlīdzīgs solis var tikai palielināt konflikta risku, turklāt krievu armijas ugunī kara pirmajās stundās nokļūs liels skaits sabiedroto spēku. Lēmums pilnībā ignorēt Krievijas "ieroču žvadzināšanu" diezin vai ir īstenojams, tradicionālās apturēšanas argumenti Austrumeiropā (lai cik svarīgi tie būtu) patiesībā pakļauj jebkuru Rietumu atbildi apstākļiem un teritorijām, ko izvēlas pati Krievija, secina eksperts.
