14:48 18 Augusts 2019
Tiešraide
  • USD1.1076
  • RUB73.3855
ES karogi pie EK galvenās mītnes Briselē. Foto no arhīva

EP deputāti aicinās Eiropas Komisiju ieviest sankcijas pret Baltijas valstīm

© Sputnik / Алексей Витвицкий
Pasaulē
Saņemt īso saiti
138

EP deputāti iecerējuši vērsties ES neatkarīgajā varas institūcijā – Eiropas Komisijā, ņemot vērā grūtības, kas radušās ar rezolūciju, kurā tiek nosodīta neonacistiskā noskaņojuma paplašināšanās Baltijas valstīs.

RĪGA, 1. augusts — Sputnik. EP deputātu grupa pieņēmusi lēmumu vērsties Eiropas Komisijā ar aicinājumu ieviest ierobežojošos pasākumus pret Baltijas valstīm saistībā ar neonacistiskā noskaņojuma izplatīšanos, ziņo "Izvestija".

Iepriekš Eiropas Parlamenta (EP) deputātu grupa, ko vadīja EP komitejas attiecībām ar Krieviju priekšsēdētāja vietnieks Jirži Maštalka, vērsusies EP ar rezolūciju, kas nosoda fašistiskā noskaņojuma pieaugumu Baltijas valstīs. Ņemot vērā grūtības, ko rada dokumenta virzīšana, eirodeputāti vēlas griezties tieši Eiropas Komisijā — ES varas izpildu institūcijā, kas nav atkarīga no parlamenta.

EP diplomātisko aprindu pārstāvis pastāstīja, ka ierobežojošo pasākumu vidū iniciatīvas autori piedāvā ne tikai personiskās sankcijas, bet arī pret valstīm vērstas sankcijas.

"Tas varētu būt gan personiskās, gan kolektīvās sankcijas pret Baltijas valdību un valstu parlamentu locekļiem. Turklāt, iespējams, tiks ieviesti ierobežojumi no ES puses pret valstīm, kuru valdības vēl nav spērušas adekvātus soļus cīņai ar fašistisko ideoloģiju. Politiskajiem spēkiem, kuri zināmā mērā simpatizē fašistiskai ideoloģijai, ir stipras pozīcijas Latvijā," — sacīja diplomāts.

Pēc viņa datiem, personīgas sankcijas var tikt attiecinātas uz politiķiem, kuri sadarbojas ar SS veterānu un "mežabrāļu" organizācijām un atbalsta to gājienu organizēšanu.

Jirži Maštalka savukārt uzskata par adekvātu soli sankciju ieviešanu pret Baltijas valstīm no EK puses.

"Tām iespējams pārtraukt finansiālā atbalsta sniegšanu no Eiropas fondiem. Brisele tagad piever acis uz fašistiskā noskaņojuma pieaugumu Eiropā. Tas attiecas ne tikai uz Baltijas Valstīm, bet arī uz Ukrainu," — teica parlamentārietis.

Maštalka paskaidroja, ka rezolūcijas pieņemšanai nepieciešams deputātu atbalsts no citām politiskajām grupām (iniciatīvu ierosināja EP frakcija — Eiropas Apvienotie kreisie /Ziemeļvalstu zaļi kreisie). Viņaprāt, iniciatīva kļūs par stipru politisku žestu, pat ja netiks atbalstīta.

"Tiem, kuri atteiksies to atbalstīt, nāksies pamatot savu pozīciju un paskaidrot, kāpēc viņi neuzskata, ka nacisms nes apdraudējumu," — pastāstījis laikrakstam politiķis.

Eiropas parlamentāriešus mudināja ķerties pie neonacistu gājieniem Baltijas valstīs. Radikālais noskaņojums un simpātijas pret nacistisko ideoloģiju reģionā pastiprinājās pēc PSRS sabrukšanas. Katru gadu Igaunijā notiek 20. SS divīzijas veterānu salidojums, Latvijā katru gadu 16. martā notiek SS leģionāru gājiens, turklāt šogad tajā piedalījās rekordliels cilvēku skaits — apmēram 2 tūkstoši cilvēku. Baltijas republiku neatkarības dienās notiek lāpu gājieni, kas arī pulcē tūkstošiem cilvēku.

Pēc temata

Krievijas Drošības padomes sekretārs komentējis neonacisma atdzimšanu Baltijā
ANO atbalstīja Krievijas rezolūcijas projektu pret nacisma glorificēšanu

Galvenie temati