03:34 21 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1833
  • RUB89.1439
Pasaulē
Saņemt īso saiti
44

Ekoloģisks kaitējums, politiskā reitinga celšana un budžeta papildināšana un ES fondu rēķina. Eksperti no Latvijas un Krievijas cenšas rast veselo saprātu Polijas lēmumā būvēt kanālu pāri Baltijas strēlei.

RĪGA, 6. marts — Sputnik. Šī gada 24. februārī Polijas Seims ar balsu vairākumu pieņēma likumu par kanāla izbūvi, kas savienos Kaļiņingradas līci ar Gdaņskas līci. Valdības izstrādātais un deputātu apstiprinātais projekts cita starpā tiek pozicionēts kā ieguldījums valsts aizsardzībā un drošībā.

No Latvijas puses Polijas plāni satrauc ekologu organizācijas "Latvijas zaļais krusts" vadītāju Artūru Plotnieku: "Ekologu attieksme pret kanāla izbūves ideju ir ārkārtīgi negatīva. Aktīva un rupja iejaukšanās dabas procesos parasti noved pie ļoti bēdīgām sekām. Pietiek atcerēties, piemēram, ka irigācijas sistēmas izveide noveda pie Arāla jūras izsīkšanas. Es nesaku, ka kanāla dēļ izžūs līča daļa, ko Baltijas strēle atdala no "lielā ūdens". Bet!

Gadsimtu gaitā tur ir izveidojies unikāls klimats: gan uz pašas strēles, gan krastos, gan dibenā. Var rasties absolūti neparedzamas sekas, ja milzīga strēles daļa tiks pārvērsta par salu."

"Ir pamats apgalvojumiem, ka Polijas politiskā lēmuma dēļ tiks iznīcināts unikāls dabas objekts. Salu, ja tā parādīsies, vienkārši noskalos: pakāpeniski saruks krasti, un vienlaikus ies bojā floras un faunas pasaule. Kas notiks ar līča ekosistēmu? To neviens patlaban nevar precīzi pateikt, taču sekas var būt negrozāmas," – uzsver Artūrs Plotnieks.

Jautājuma finansiālais aspekts

Polijas plāns izbūvēt kanālu pāri Baltijas strēlei, kam jāsavieno Kaļiņingradas un Gdaņskas līčus, domājams, netiks īstenots, uzskata Maskavas Valsts universitātes eksperts Baltijas valstu jautājumos Sergejs Rekeda. Tamlīdzīgi projekti tiek izstrādāti ar mērķi saņemt finansējumu no Eiropas fondiem.

"Arguments par neatkarību no Krievijas jau kļuvis par universālu instrumentu projektu lobēšanai Eiropā, tostarp arī Baltijas valstīs un Polijā, – pastāstīja politologs. – Domājams, daļēji būs lūgumi piešķirt finansējumu no Eiropas fondiem. Tā ir jau iegājusies shēma budžeta papildināšanai."

Sākotnēji Polija cerēja uz ES palīdzību, taču finansējums neparādījās ekologu protestu dēļ. Baltijas valstu eksperts atgādināja, ka reģionā bijuši mēģinājumi īstenot līdzīgus infrastruktūras projektus, piemēram, Lietuva mēģināja būvēt tiltu uz Kuršu strēli. Arī šo projektu neizdevās īstenot ekologu iebildumu dēļ.

"Mērķis – izstrādāt projektu, kas saņems finansējumu, bet pēc tam sadalīt līdzekļus resoru vai ierēdņu starpā. Projekta būtībai nav nozīmes, tas ir tikai mēģinājums saņemt papildu līdzekļus," – uzsvēra Rekeda.

Pierādīt suverenitāti

Jautājums par "neatkarību no Krievijas" Polijas varasiestādēm ir principiāli nozīmīgs. Jau iepriekšējās priekšvēlēšanu kampaņas gaitā, cīnoties par vietām Seimā, partijas "Likums un taisnīgums" līderis Jaroslavs Kačinskis popularizēja kanāla izbūves ideju un 2014. gada septembrī panāca tā iekļaušanu prioritāto projektu sarakstā. Kačinskis un viņa partija kanāla izbūves jautājumā balstījās uz apgalvojumu par to, ka Varšavas un Maskavas noslēgtais Jūras līgums, kas regulē kuģu satiksmes režīmu Elblongas ostā, liecina par atkarību no Krievijas.

Kačinskis uzskata, ka partijas galvenais uzdevums ir "uz visiem laikiem pilnībā" pielikt punktu jebkādiem draudiem Polijas suverenitātei, it īpaši no austrumu kaimiņa puses, tāpēc viņš aktīvi virzīja ideju par kanāla būvi pāri Baltijas strēlei un nenogurstoši atgādināja vēlētājiem, ka runa ir par militāri politiska rakstura interesēm un Polijas "noteikta statusa saglabāšanu".

Pie tam pašreiz valdošās partijas "Likums un taisnīgums" līderis prognozēja, ka Maskava iebildīs pret šāda kanāla izbūvi. Tiesa, Krievijas viedoklis bija nepārprotams jau kopš projekta pirmā ierosinājuma 2006. gadā. 

Krievijas Valsts domes deputāts Andrejs Koļesņiks, kurš laikā no 2003. līdz 2011. gadam ieņēma Kaļiņingradas jūras tirdzniecības ostas direktoru padomes priekšsēdētāja posteni, Kačinska minējumu apstiprināja – Krievija iebilst, taču tam nav nekāda sakara ar ekonomiskajiem un politiskajiem aspektiem.

"Kanāla izbūve negatīvi iespaidos ekosistēmu. Gdaņskas līcī ir zivju nārstošanas vietas, dziļums nav liels (dažviet – 1,5 metri), grunts ir dūņaina. Ja netālu kursēs lieli kuģi, tiks izskaloti krasti, izskalots dibens. Nāksies nopietni nostiprināt fārvaterus. Pastāvīgi darbosies zemes smēlējs, un tas prasīs nopietnus līdzekļus," – paskaidroja Koļesņiks.

Pēc viņa domām, lēmums būvēt jūras kanālu pāri Baltijas strēlei ir tikai politiski pamatots, jo Varšavai tas nedod nekādu ekonomisku labumu. Vēl vairāk, Polijas pusē uz strēles ir atpūtas nami un pazīstamas kūrorta vietas, ko nāksies slēgt. 

"Polijas iedzīvotāju attieksme pret šo ideju ir skeptiska, taču politiskā elite pūlas saņemt dividendes, lai onkulis viņpus okeāna uzlielītu. Tiesa, patlaban ar aizjūras onkuli radušies jautājumi, var arī neuzlielīt. Pie tam ES vairs nav tik spēcīga, naudas nebūs daudz. Situācija nav īpaši racionāla, pat ja priekšplānā izvirzīt politisko aspektu," – uzsvēra Koļesņiks.

Kaitējums tiks nodarīts ne tikai strēles ekoloģijai, cietīs arī zvejniecība – galvenā nozare, kurā nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Būvdarbu kaitējums ir liels, un gūstamais labums – apšaubāms. 

Savu viedokli intervijā Sputnik Latvija pauda Maskavas Valsts universitātes Vēstures fakultātes docents Jurijs Borisenoks: "Tas drīzāk ir margināla rakstura projekts, jo reālu kaitējumu Krievijai tas nodarīt nespēs. Taču arī Krievijas un Polijas attiecības tas neuzlabos, – viņš uzskata. – Projekts bija jau partijas "Pilsoniskā platforma" plānos, un partija "Likums un taisnīgums", kas patlaban nākusi pie varas Polijā, to ir pārņēmusi. Situācija ir interesanta – tajā izpaužas reti sastopama vecās un jaunās poļu varas viedokļu vienprātība."

"Es uzskatu, ka tamlīdzīgi projekti pēc būtības nav īpaši rezultatīvi. Taču konfrontācijas kurss, ko Polijas valdība ietur pat sīkumos, ir acīm redzams. Nekādas pārmaiņas uz labo pusi šajā politikā nav gaidāmas," – norādīja Borisenoks.

Viņš atgādināja par ekologu protestiem: "Ekologi protestēja iepriekšējās varas laikā un turpina jaunās valdības laikā. Neapšaubāmi, ekoloģiskajiem protestiem var būt zināma nozīme, ja runa būs par projekta īstenošanu, jo no lēmumu pieņemšanas un līdzekļu piešķiršanas līdz reālām sekām paies laiks."

"Igaunija ir tālu. Latvijai ir pašai sava jūras teritorija. Toties no Lietuvas viedokļa, kas atrodas kaimiņos un iekļauta kopējā kuģniecības sistēmā Baltijas jūrā, manuprāt, nekā laba šajā projektā nav, – spriež eksperts. – Polijas un Lietuvas attiecības nav īpaši siltas, jo, kā zināms, pastāv ar Lietuvā dzīvojošajiem poļiem saistīta problēma, un pašreizējā Lietuvas valdība tajā pieturas pie visai stingra viedokļa. Citiem vārdiem sakot, Polijas valdība vispirms priekšplānā izvirza pati savas intereses."

Polijas valdība informēja par ierosinājumu izbūvēt kanālu jau 2014. gada augustā. 2017. gada 24. februārī Polijas Seims pieņēma likumu par jūras kanāla izbūvi pāri Baltijas strēlei. Tagad likums tiks nodots izskatīšanai Senātā. Ja tas tiks apstiprināts, būvdarbi sāksies 2018. gadā un ilgs četrus gadus.

Kaļiņingradas līci no Baltijas jūras šķir 65 kilometrus gara strēle. Tās ziemeļu daļa pieder Krievijai – 35 kilometri, pārējā daļa atrodas Polijas teritorijā. No līča jūrā kuģi var nokļūt pa šaurumu, kas atrodas Krievijas teritorijā.

Patlaban kuģniecību Baltijas šaurumā nosaka Krievijas un Polijas līgums. Viena kuģa izbraukšana Polijai izmaksā 50 eiro. Kaļiņingradas kanāla Kuģu satiksmes pārvaldes dienests atzīmēja, ka visu šo gadu laikā nav izteikts neviens iebildums par Polijas kuģu kustību.

"Šobrīd Polijas kuģi pārvietojas un tuvākajā nākotnē pārvietosies cauri Baltijskai," – Sputnik paziņoja Kuģu satiksmes pārvaldes dienesta pārstāvis.

1,3 kilometrus garā un 5 metrus dziļā kanāla izbūve dāvās iespēju jūras parametru kuģiem ieiet Elblongas ostā. Pēc Polijas deputātu domām, kanāls nodrošinās valsts aizsardzību un drošību, pieliekot punktu atkarībai no Krievijas. Projekta iepriekš aplēstā vērtība sastāda 250 miljonus dolāru.

Pēc temata

Igaunija piešķirs ekoloģiskiem projektiem aptuveni 30 miljonus eiro
Polija izcērt Belovežas gāršu
Latvija palīdzēs Uzbekistānai tīro tehnoloģiju jomā

Galvenie temati