Krievija uzskata par apdraudējumu amerikāņu tanku dislokāciju Polijā

© AFP / PATRIK STOLLARZAmerikāņu kara tehnikas izkraušana Bremerhafenas ostā Vācijā
Amerikāņu kara tehnikas izkraušana Bremerhafenas ostā Vācijā - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Maskava uzskata, ka ASV militārās klātbūtnes paplašināšanās pie Krievijas robežām rada draudus tās drošībai.

RĪGA, 13. janvāris — Sputnik. ASV militārās klātbūtnes paplašināšanos Eiropā pie Krievijas robežām Kremlis uzskata par apdraudējumu, informējis Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Разгрузка американской военной техники в порту Бремерхафен в Германии - Sputnik Latvija
Politika
Tanku tetris: Latvijā ierodas ASV armijas smagās bruņutehnikas rota

Otrdien Polijas teritorijā ieradušies gandrīz tūkstoš karavīri un daļa ASV tanku brigādes, informēja valsts Aizsardzības ministrijas pārstāvis Bartolomejs Miščevičs.

Amerikāņu karavīri un virsnieki ieradušies Polijā operācijas "Atlantic Resolve" ietvaros. Tanku brigāde valstī uzturēs deviņus mēnešus. Kopumā Eiropā tiks dislocēti aptuveni 3,5 tūkstoši karavīru, 87 tanki, 18 pašgājējas haubices Paladin, vairāk nekā 400 automašīnas Humwee, kā arī 144 kājnieku bruņu mašīnas Bradley.

Kremļa attieksme pret amerikāņu tanku un bruņutehnikas dislokāciju Eiropā ir ļoti negatīva, pavēstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

"Jebkura valsts var negatīvi uztvert ārvalstu militārās klātbūtnes paplašināšanos pie savām robežām, un tā arī uztvers šādas darbības. Tieši tā mēs to uztveram," — teica Peskovs.

ASV darbības apdraud Krievijas intereses un drošību, paskaidroja Krievijas valsts vadītāja preses sekretārs.

"Runa ir par to, ka trešā valsts paplašina savu militāro klātbūtni pie mūsu robežām Eiropā," — konstatēja Peskovs, piebilstot, ka runa pat nav par Eiropas valsti.

"Tūkstotis vai desmit tūkstoši (karavīru — red.) — runa ir par militārās klātbūtnes paplašināšanu. Šeit vairs nekas nav piebilstams," — uzsvēra Peskovs.

NATO samitā Varšavā šī gada jūlijā tika pieņemts lēmums par ārkārtēju militārās klātbūtnes paplašināšanu Baltijas valstīs un Polijā. Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā tiks dislocēti četri daudznacionālie bataljoni — četri tūkstoši karavīru. Samitā tika noteiktas arī valstis, kas veidos militāro vienību kodolu. Latvijā ar to nodarbosies Kanāda, Lietuvā — Vācija, Igaunijā — Lielbritānija, bet ASV — Polija.

Kanādas bataljona dislokācijai Latvijā valstij nāksies iztērēt vismaz septiņus miljonus eiro. ASV armijas smagās bruņutehnikas rota Latvijā ieradīsies šī gada februārī. NATO helikopteru galvenā bāze atradīsies Vācijā. No turienes helikopteri dosies komandējumos uz Latviju, Rumāniju un Poliju.

Ziņu lente
0