16:22 29 Maijs 2017
Rīga+ 20°C
Tiešraide
Špicbergenas arhipelāgs

Cilvēks, kas sargā Krievijas īpašumus Norvēģijā

© Foto: Александр Романовский
Pasaulē
Saņemt īso saiti
47

Katram tūrisma maršrutam vajadzīgs labs gids. Ekskursiju vadītājs Aleksandrs Romanovskis jau četrus gadus strādā Špicbergenā.

Špicbergenas arhipelāgs — Norvēģijas karalistes tālākais punkts ziemeļos, īsti Arktikas vārti. Starptautiskie līgumi nosaka, ka citām valstīm ir tiesības uz saimniecisko darbību šajā vietā, tāpēc arī Krievijai te ir neparasts "garnizons". Sputnik Spānija sastapās ar Aleksandru Romanovski, gidu Špicbergenā, kurš šeit dzīvo jau 4 gadus.

Mūsdienās puslīdz vērā ņemamu ekonomisko darbību Špicbergenā veic Norvēģija un Krievija. Arhipelāga norvēģu galvaspilsētā Longyearbyen dzīvo divi tūkstoši cilvēku, bet Krievijas apdzīvotā vieta Barencburga (Barentsburg) ar 500 iedzīvotājiem atrodas Rietumu Špicbergenā — lielākajā salā, kas devusi nosaukumu visam arhipelāgam.

Izsīkstot ogļu krājumiem, arhipelāgs zaudēja savu ekonomisko nozīmi, tāpēc gan Norvēģija, gan Krievija sāka meklēt iespējas "atdzīvināt" salas. Cita starpā tika attīstīts tūrisms. Krievijas tūrisma kompānija "Grumants" nodarbojas ar ceļojumiem uz Špicbergenu, piemēram, uz pamesto šahtas ciematu Piramīda (Pyramiden).

Русский гид на Шпицбергене Александр Романовский
© Foto: Александр Романовский
Ekskursiju vadītājs Aleksandrs Romanovskis

Sputnik apjautājās Aleksandram Romanovskim, kā rit viņa darbs vietā, kurā pastāvīgi dzīvo 6-20 cilvēki.

- Kas jūs piesaistīja gida darbā, kā izšķīrāties par tik neparastu darbu?

— Atklāti sakot, šajā darbā iekārtojos nejauši. 2012. gada sākumā uzdūros sludinājumam internetā. Atceros, kā mani pārņēma vēlme iegūt šo darbu, pat naktīs gulēt nevarēju. Šausmīgi nervozēju un nomierinājos tikai, kad kāpu uz Špicbergenas zemes gida un tulkotāja amatā.

- Kas piesaista gidus Špicbergenai?

— Protams, pirmkārt, — romantika. Arī iespēja pabūt tik skaitā un unikālā vietā, turklāt vēl nopelnīt.

Русский гид на Шпицбергене Александр Романовский
© Foto: Александр Романовский
Ekskursiju vadītājs Aleksandrs Romanovskis

- Vai sazināties ar norvēģu kolēģiem un citiem ārvalstniekiem?

— Pastāvīgi sazinos, turklāt ar lielāko prieku. Tas taču ir mans darbs. Vairāk nekā 90% cilvēku, kas apmeklē Piramīdu, ir ārzemnieki. Ļoti mīlu savus norvēģu kolēģus. Tikai lūdzu ar mani neapspriest politiska rakstura jautājumus, ņemot vērā mūsu atšķirīgo viedokli.

- Kā jūs nonācāt pie sava neparastā tēla?

— 2013. gadā atvedu kara jūrnieka šineli, ko pirms ceļojuma nopirku armijas veikalā — tas bija skaists, lēts un vēja necaurlaidīgs. Ievēroju, ka tūristi sāka daudz biežāk fotografēties kopā ar mani. Nolēmu, ka vajadzētu, tā sakot, paplašināt un padziļināt tēlu. Ārzemniekiem patīk, toties tautieši bieži kritizē, taču to es saprotu. Tas gan attiecas tikai uz manu vasaras imidžu. Ziemas tēls ir autentisks un vēsturiski pareizs.

Русский гид на Шпицбергене Александр Романовский
© Foto: Александр Романовский
Ekskursiju vadītājs Aleksandrs Romanovskis

- Kā pašlaik dzīvo Piramīda — tā vienkārši ir pamesta pilsēta, piemineklis, vai kaut kas tomēr notiek?

— Piramīda zeļ un plaukst — pakāpeniski tā pārvēršas par vienu no galvenajiem tūrisma centriem Špicbergenā. Protams, ne par kādu ogļu ieguvi tuvākajā nākotnē nevar būt ne runas. Pašlaik ir atjaunota un izremontēta viesnīca, izveidota tās uzturēšanai nepieciešamā infrastruktūra: kurtuve, ūdensvads, kanalizācija, elektroģeneratori un tā tālāk. Tiek aktīvi apspriesta iespēja atjaunot kultūras nama un ēdnīcas ēkas, rit ostas remontdarbi. Plānots ciemā sagādāt mobilos sakarus un internetu. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits svārstās no 6 līdz 20 cilvēkiem — tas atkarīgs no gadalaika.

- Pastāstiet, vai kāds no tūristiem jūs ir pārsteidzis vai sasmīdinājis, kas iespiedies atmiņā? Varbūt ar kādu izdevies sadraudzēties?

— Esmu sastapis tik daudzus tūristus, ka būs grūti izvēlēties kādu īpašu. Atbrauc dažādi mākslas darbinieki, garāmbraucot piestāj īsti mednieki, kuri ilgu laiku uzturas salas ziemeļos un pārvietojas suņu pajūgos. Dažkārt atbrauc interesanti cilvēki, ar kuriem var jauki aprunāties. Šķiet, visneparastākais tūristu vidū bija leduslācis, kurš 4. oktobra naktī ielīda viesnīcā pa muzeja logu. Paldies Dievam, upuru nebija. Lāci padzina.

- Kādus padomus jūs varētu dot mūsu lasītājiem, kuri vēlas doties tūrisma braucienā uz Špicbergenu vai citām vietām ziemeļos?

— Ņemiet līdzi siltas mantas, vēja un ūdens necaurlaidīgu apģērbu. Neuztraucieties, ja nelaimēsies ieraudzīt lāci — viņu tagad ir maz, un lāci sastapt gadās reti. Brauciet marta beigās vai oktobrī, varbūt gadīsies ieraudzīt ziemeļblāzmu. Ja plānojat pārnakšņot Piramīdā, iznomājiet Longyearbyen vismaz raķešu pistoli, bet vēl labāk — šauteni, lai varētu brīvi pārvietoties. Nedzeriet alkoholu.

Ja jūs savā valstī ieraudzīsiet, ka stāvu ceļa malā ar paceltu roku, paņemiet mani līdzi, pabarojiet un dodiet naktsmājas.

Русский гид на Шпицбергене Александр Романовский
© Foto: Александр Романовский
Ekskursiju vadītājs Aleksandrs Romanovskis
Tagi:
Norvēģijā, Špicbergenas arhipelāgs

Galvenie temati