03:52 28 Maijs 2017
Rīga+ 16°C
Tiešraide
ES. Foto no arhīva

ES samitā noskaidroti mērķi, kādiem veidota asociācija ar Ukrainu

© Sputnik / Алексей Витвицкий
Pasaulē
Saņemt īso saiti
11

Eiropas Savienības valstu līderi noslēguma samitā Briselē saskaņoja bezvīzu režīmu Ukrainas un Gruzijas pilsoņiem. Pašlaik nepieciešama dokumenta ratifikācija no Nīderlandes parlamenta puses.

RĪGA, 17. decembris — Sputnik. Eiropas Savienības valstu līderi 2016. gada noslēguma samitā Briselē noskaidroja asociācijas ar Ukrainu statusu un pagarināja pret Krieviju vērstās sankcijas, raksta Sputnik Igaunija.

Eiropas Savienības līderi saskaņoja pret Krieviju vērsto ekonomisko sankciju pagarināšanu sakarā ar situāciju Ukrainas austrumos. Nākamnedēļ sāksies formālais process sankciju pagarināšanai pret Krievijas aizsardzības, enerģētikas un finanšu sektoriem. Sankcijas plānots pagarināt vēl par sešiem mēnešiem, līdz 2017. gada vidum.

Tagad lēmums ir Nīderlandes ziņā

Eiropas Parlamentā noslēdzies likumdošanas process, kura mērķis ir bezvīzu režīma piešķiršana Ukrainas un Gruzijas pilsoņiem ar ES dalībvalstīm. EP deputātu vairākums to atbalstīja. Tagad dokumentu atlicis tikai ratificēt Nīderlandes parlamentā.

Kļuvis zināms, ka ierosinājumu ratificēt vienošanos par ES un Ukrainas asociāciju Nīderlandes valdība iesniegs parlamentā nākamā gada janvārī. Lēmums par vienošanos tika atlikts, jo karalistes pilsoņi ar balsu vairākumu izteicās pret to referendumā šī gada aprīlī.

Eiropas Savienības līderi norādījuši, ka ES un Ukrainas asociācijā nav paredzēta valsts iestāšanās savienībā, ES dalības kandidāta statusa piešķiršana, turklāt ES neuzņemas saistības piešķirt šādu statusu nākotnē. Līgums neparedz drošības un papildu finansējuma garantiju piešķiršanu Ukrainai no ES puses. Nav paredzēta arī Ukrainas pilsoņu brīva pārvietošanās ES teritorijā, tostarp arī darba vajadzībām. Dokumentā uzsvēra korupcijas apkarošanas nepieciešamība Ukrainā asociācijas realizācijas ietvaros.

Polija ukraiņus negaida

Portāla Strajk.eu galvenais redaktors Mačejs Viščņevskis paskaidroja portālam Sputnik Polija, ka Eiropas Parlamentā pieņemtais lēmums par vīzu atcelšanu Gruzijas un Ukrainas pilsoņiem sekmēs pašreizējās valdības nostiprināšanos Ukrainā, kas neapšaubāmi izmantot to, lai parādītu sabiedrībai, ka tās pozīcijas ES joprojām ir spēcīgas. Tomēr Ukrainai minētais lēmums varētu nozīmēt strauju darbaspēka aizplūdumu no darba tirgus, bet Polijai — liela skaita ekonomisko migrantu pieplūdumu, kas varētu apgrūtināt situāciju darba tirgū Polijā.

"Mūsu valsts atbraucējiem no Ukrainas neko daudz nevar piedāvāt no algas un darba apstākļu viedokļa. Domājams, lielākā daļa migrantu vēlēsies doties tālāk uz rietumiem, uz valstīm, kuru ekonomika ir attīstītāka nekā Polijā," — paskaidroja eksperts.

"Jābīstas tikai no poļu nacionālistisko aprindu reakcijas, kuri varētu izmantot šo situāciju, lai stiprinātu Polijā ksenofobiju un rasistisku noskaņojumu," — viņš piebilda.

2015. gadā uzturēšanās atļaujas ES visvairāk pieprasījuši Ukrainas pilsoņi — 19,2% no visiem iesniegumiem, jeb 500 tūkstoši cilvēku, liecina Eurostat dati. Pie tam trīs ceturtdaļas Ukrainas pilsoņu norādīja, ka pieteikums tiek iesniegts ar mērķi meklēt darbu (75,2%). Lielāko skaitu atļauju uzturēšanās atļaujas saņemšanai 2015. gadā Ukrainas pilsoņiem izsniegusi Igaunija — 36,3%, jeb 1447. Latvijā Ukrainas pilsoņiem noformēti 25% uzturēšanās atļauju.

Pēc temata

Nikolajs Azarovs: gadsimta afēra un verdzība veselai paaudzei
Eksperts: sankcijas draudzību nemaitā
Tīša Krievijas demonizācija

Galvenie temati