03:23 26 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1856
  • RUB90.6421
Pasaulē
Saņemt īso saiti
85

Ķīnas augošais spēks līdz ar paplašināto Maskavas un Pekinas sadarbību rada jautājumu, vai Vašingtona varētu pretoties koordinētām pretinieku darbībām Klusajā okeānā un Eiropā.

RĪGA, 29. augusts — Sputnik. Žurnāla The National Interest komentētājs Roberts Fārlijs savā rakstā cenšas iztēloties, kā noritētu ASV konflikts ar diviem galvenajiem pretiniekiem – Krieviju un Ķīnu – vienlaikus, vēsta RIA Novosti.

Pagājušā gadu desmita beigās Vašingtona atteicās no tā saucamās "divu karu doktrīnas", ko eksperti uzskatīja par ideālu shēmu divu operāciju īstenošanai, atzīmēja analītiķis. Stratēģijas mērķis bija vienlaikus apturēt Ziemeļkoreju un pretoties Irānai vai Irākai. Starptautiskā situācija mainījās, un no šīs doktrīnas nācās atteikties. Taču Ķīnas augošais spēks līdz ar paplašināto Maskavas un Pekinas sadarbību rada jautājumu, vai Vašingtona varētu pretoties koordinētām pretinieku darbībām Klusajā okeānā un Eiropā, uzskata Roberts Fārlijs.

Raksta autors uzskata, ka "dubulta kara" apstākļos ASV rīkosies tāpat, kā Otrā pasaules kara laikos. Karadarbības zonā Eiropā rīkosies ASV sauszemes armija, bet flote lielāko uzmanību pievērsīs manevriem Klusajā okeānā. ASV Gaisa kara spēki (tālās darbības aviācija un "neredzamie" bumbvedēji) pie tam sniegtu atbalstu abās karadarības zonās, bet ASV kodolspēki nodrošinātu aizsardzību situācijā, ja Krievija izlemtu izmantot taktiskos vai stratēģiskos kodolieročus.

Pēc Fārlija domām, Maskavas iespējas karam ar NATO Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ir visai ierobežotas, turklāt, domājams, valsts nav ieinteresēta pievērsties šim reģionam no politiskā viedokļa. Šī iemesla dēļ lielākā daļa aviobāzes kuģu, zemūdeņu un karakuģu koncentrētos Klusajā un Indijas okeānā. Tas ļautu ASV izdarīt tiešu triecienu Ķīnas "A2/AD burbulim" (piekļuves ierobežošanas un bloķēšanas sistēma) un bloķēt Pekinas tranzīta jūras ceļus.

Taču ASV radīsies nopietnas grūtības Klusā okeāna karadarbības zonā, ja Indijai vai Japānai būs intereses Dienvidķīnas jūrā.

"Alianses struktūra katrā konkrētajā konfliktā būtu atkarīga no tā īpatnībām. Par galveno Ķīnas uzbrukuma objektu varētu kļūt Filipīnas, Vjetnama, Dienvidkoreja, Japāna vai Taizeme. Pārējie (ASV sabiedrotie Klusajā okeānā – red.), domājams, vēlētos palikt malā. Šajā gadījumā pret ASV tiktu izdarīts papildu spiediens – Klusā okeāna rietumu daļā ASV varētu rēķināties tikai pašas ar sevi," – uzsver raksta autors.

Analītiķis pieļāva, ka Vašingtona spēj piedalīties divos karos, pateicoties savai armijai un Ziemeļatlantijas alianses spēkam. Tiesa, tāda situācija nenoturēsies mūžīgi, un ASV nespēs bezgalīgi saglabāt savu pārākumu.

Pēc temata

Pat aukstā kara laikos NATO nav izvietojusi vienības Baltijā
Zviedru avīze: mums jāatkāpjas no NATO, ja negribam karot
Puškovs: valstis nedomā par sekām, izvietojot pie sevis ASV ieročus

Galvenie temati