02:14 22 Oktobris 2018
Tiešraide
  • USD1.1470
  • RUB75.2418
Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs

Lavrovs: kompensācijas prasītāju psihi labot neizdosies

© Sputnik / Сергей Гунеев
Pasaulē
Saņemt īso saiti
56

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzīmēja, ka pēc izstāšanās no Padomju Savienības, kam Maskava nelika nekādus šķēršļus, sākās runas, ka Baltijas valstis PSRS sastāvā ir ekspluatētas un "izsūktas".

RĪGA, 29. aprīlis — Sputnik. Prasības par milzīgo kompensāciju Latvijai par padomju pagātni PSRS izvirza "slimi cilvēki", uzskata Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs.

Latvijas PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas pārstāve Ruta Pazdere pavēstīja, ka padomju gados Latvijas ekonomikai nodarītie zaudējumi ir vērtējami 185 miljardu eiro apmērā.
Ministrs uzsvēra, ka laikā, kad Baltijas valstis izstājās no Padomju Savienības, Maskava necentās ar varu tās paturēt PSRS sastāvā.

"Aizgāja mierīgi, saglabāja kontaktus. Nekādu pateicību par to neviens nav ne redzējis, ne dzirdējis. Vēl vairāk, tūlīt pat sākās runas par to, ka PSRS viņus ir "izvarojusi, izmantojusi un ekspluatējusi," – Lavrovs uzsvēra intervijā zviedru avīzei Dagens Nyheter.

"Līdz pat šim laikam slimi cilvēki piestāda kaut kādus rēķinus par 185 miljardiem eiro, un nav saprotams, par ko īsti. Par to, ka izveidojām tur rūpniecību, modernizējām viņu ekonomiku, ieguldījām republikās līdzekļus, kuru apjoms uz katru iedzīvotāju bija krietni lielāks nekā pašā KPFSR? Es uzskatu, ka šo cilvēku psihe vairs nav labojama," – atzīmēja politiķis.

Latvija uzskata, ka laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam tajā valdījusi PSRS okupācija. Krievija šādu nostādni neatzīst. Okupācijas zaudējumu apzināšanas komisija ir valdības veidota, turklāt saņem finansējumu no valsts budžeta. 2015. gada novembrī Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja memorandu par sadarbību, kas paredz darbības koordināciju jautājumā par prasībām, kas tiek izvirzītas Krievijai par "padomju okupācijas zaudējumu" kompensāciju.

Nepilsoņi mirst un brauc prom

Arī nepilsoņu problēmas risinājuma tempi Baltijas valstīs joprojām ir zemi, atgādināja Lavrovs.

"Viņi mums pastāvīgi stāsta, ka pie viņiem viss esot kārtībā, un nepilsoņu skaits sarūkot. Taču mūsu rīcībā esošā statistika liecina, ka šie dati samazinās tādēļ, ka cilvēki mirst, kāds no viņiem lūdz Krievijas pilsonību, kads cits vienkārši brauc prom. Pilsonības piešķiršanas tempi ir ļoti zemi," – pavēstīja Lavrovs.

"Mēs neiebilstam pret viņu vēlmi, lai visi interesenti saņemtu pilsonību un mācītos attiecīgās valsts valodu, taču vienlaikus visas Eiropas normas pieprasa, lai sabiedrībā saglabātos mazākumtautības valoda, kā tas notiek Somijā ar zviedru valodu. Baltijas valstīs tiek slēgtas krievu skolas, lai gan tās ir ļoti pieprasītas atsevišķos šo valstu reģionos. Informācija par to, ka vienkārši neesot gribētāju, ir melīga," – piebilda Lavrovs.

Aptuveni 16% Latvijas iedzīvotāju ir tā saucamie nepilsoņi – valsts pastāvīgie iedzīvotāji, kas nav saņēmuši Latvijas pilsonību pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā. Lielākā daļa nepilsoņu ir krievvalodīgie. Viņi nevar piedalīties vēlēšanās un ieņemt amatus valsts sektorā.

Līdzīga problēma pastāv arī Igaunijā – pilsonības nav aptuveni 90 tūkstošiem cilvēku. Viņi var saņemt pilsonību naturalizācijas kārtībā. Šim nolūkam jānokārto rakstisks un mutisks eksāmens, lai apliecinātu valsts valodas zināšanas.

Pēc temata

Ušakovs aizvaino
"Padomju okupācijas" nodarītie zaudējumi sasnieguši 300 miljardus

Galvenie temati