16:31 18 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1113
  • RUB71.1371
Monuments Pasaules glābējiem Černobiļā. Foto no arhīva

30 gadi pēc Černobiļas: piemiņa, apbalvojumi un pensijas

© Sputnik / Oksana Dzadana
Pasaulē
Saņemt īso saiti
1152

Černobiļas AES avārijas gadadienu Latvija atzīmē ar piemiņas pasākumiem Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, kā arī sakārtojot avārijas likvidatoriem paredzētās sociālās palīdzības sistēmu.

RĪGA, 26. aprīlis — Sputnik, Marina Petrova. Sprādziens un ugunsgrēks Černobiļas AES ceturtajā reaktorā notika 1986. gada 26. aprīlī. Vairāk nekā 800 tūkstoši cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm piedalījās radioaktīvā piesārņojuma radīto seku likvidācijā. Tika mobilizēta armija un rezervisti.

"Es biju virsnieks un strādāju valdības komisijā. Mūs izsauca uz Maskavu. Tolaik biju Rīgas civilās aizsardzības štāba radiācijas un ķīmiskās aizsardzības daļas priekšnieks. Zonā vadījām civilās aizsardzības spēku darbību, kurā bija iesaistīti 16 tūkstoši cilvēku. Darbu sākām 7 no rīta un 12 naktī beidzām. Mēs darījām visu, sākot ar plānošanu un beidzot ar ČAES konservāciju," – atceras biedrības "Černobiļa" valdes priekšsēdētājs Arnolds Ārvaldis Vērzemnieks.

Baidīties nedrīkstēja

Tagad viņš atzīstas, ka bija bail. Taču karavīri baidīties nedrīkst. "Protams, bija bail – skaistā Pripjata, kurā nav nevienas dzīvas dvēseles. Visapkārt pilsētai – 18 dzeloņtiepļu rindas, — turpināja mūsu sarunu biedrs. – Kad atbraucām, tur vēl klaiņoja govis, vistas un citi pamesti mājdzīvnieki. Nebija likvidēti visi kaķi un suņi.

Visapkārt bija izmētātas mantas, bērnu rotaļlietas. Radās iespaids, ka visi ir izmiruši. Protams, galvenā problēma bija tā, ka radiācija nav redzama. Tā ir, taču redzēt to nevar. Tikai dozimetra bultiņa rāda 100 rentgenus."

Neatgriezeniska iedarbība

No Latvijas uz Černobiļu devās vairāk nekā seši tūkstoši cilvēku. Tagad 2822 no viņiem ir invaliditāte, 458 ir zaudējuši darbspēju, daudzi ir aizgājuši viņsaulē. Valsts sektorā ir informācija par 5 043 cilvēkiem, kuri piedalījās avārijas seku likvidācijā, un vēl 1 795 no tās cietuši. Lielākā daļa no viņiem ir bērni.
"Tie ir bērni, kas dzimuši pēc avārijas – tās seku likvidācijas dalībnieku ģimenēs. Tie ir 120 cilvēki no Pripjatas, no Brjanskas apgabala Krievijā, no Baltkrievijas – viņi 1986. gadā tika evakuēti uz Latviju," – Sputnik korespondentam stāstīja Arnolds Ārvaldis Vērzemnieks.

Veselība – svarīgākā problēma

"Pašlaik daudziem sākušās onkoloģiskas un sirds slimības, vēzis, asinsvadi, infarkti, insulti – daudz kas. Protams, tās ir Černobiļas sekas. Parastam cilvēkam tādā vecumā ir viena vai divas kaites, bet černobilietim – pilns komplekts. Gan kauli, gan sirds, gan onkoloģija un kuņģis. Gadi iet, un tu saproti, ka radiācijas ietekme ir neatgriezeniska. Vēl nav atrasta metode, kā izārstēt radiāciju," – atzinās Vērzemnieka kungs.

Valsts no savas puses palīdz, kā vien var. Černobiliešiem pienākas bezmaksas medicīniskā apkalpošana – viņi nemaksā pacientu iemaksas, kā arī neapmaksā uzturēšanos stacionārā, taču, pats par sevi saprotams, ar to nepietiek.

" Černobiliešiem pienākas medicīniskā un sociālā rehabilitācija reizi 3-4 gados Jaundubultu sanatorijā, bezmaksas zobu protezēšana un atlaide 50% apmērā ārstēšanās pasākumiem, — stāstīja Arnolds Ārvaldis Vērzemnieks. – Taču uz izmeklēšanu ir jāstāv rindā. Zāles ir ļoti dārgas. Mēs parēķinājām, ka saslimušam invalīdam mēnesī vairāk nekā 100 eiro ir jātērē zālēm, un parasti tāds ir arī černobiliešu veselības stāvoklis."

Pieejama arī cita veida palīdzība, piemēram, dažas pašvaldības piešķir černobiliešiem bezmaksas braucienus un atlaides nekustamā īpašuma nodoklim.

2,2 miljoni eiro gadā

Tomēr vēl joprojām nav atrisināts jautājums ar pensijām un sociālajiem pabalstiem no valsts – pirms vairāk nekā desmit gadiem radās juceklis, kas vēl joprojām nedod iespēju daudziem černobiliešiem saņemt viņiem pienākošos sociālos pabalstus pilnā apmērā. Daudziem savu taisnību ir izdevies pierādīt tiesā, citi vēl joprojām tiesājas.
Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja grozījumus Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā. Černobiliešu biedrības vadītājs stāsta, ka gadījumā, ja tie tikšot pieņemti, piemaksa sastādīs aptuveni 100 eiro. Līdz pat šim laikam daudzi nav saņēmuši šo naudu, ņemot vērā pretrunas Latvijas likumos.

"Cilvēkiem, kam bija invaliditātes pensija un Černobiļas pensija, nācās izvēlēties – vienu vai otru. Vairāki ČAES avārijas likvidatori iesniedza prasību tiesā, kas pieņēma lēmumu viņiem par labu. Tagad viņiem ir tiesības saņemt gan vienu, gan otru pensiju," – Sputnik korespondentam pastāstīja Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs ("Saskaņa").
"Uzvara jau izcīnīta vairākos procesos, un vēl aptuveni 10 lietas tiesa pašlaik izskata. Tāpēc likums tiks steidzamā kārtībā divos lasījumos pieņemts Saeimā un stāsies spēkā no 2017. gada 1. janvāra," – viņš paskaidroja.

Andrejs Klementjevs, Saeimas deputāts no "Saskaņas", norādīja, ka galu galā černobilieši saņems ievērojamas piemaksas un budžets zaudēs vairākus miljonus gadā.
"Latvijā 2000. gadā no černobiliešu pensijas tika slēgta viena no piemaksām darbspējas zuduma dēļ. Zaudētājos izrādījās gandrīz 50% likvidatoru. Pašlaik izdarīti likuma grozījumi, kas černobiliešus, kuri pensijā aizgājuši pirms 2000. gada, pielīdzina tiem, kas pensiju sākuši saņemt pēc 2000. gada – tā, lai visiem pienāktos piemaksa par veselībai nodarīto kaitējumu.

Tas ļaus palielināt viņiem vecuma pensijas par 140 eiro un invalīdiem piemaksāt vēl apmēram 70 eiro. Latvijas valsts budžetam tas izmaksās 2,2, miljonus eiro gadā," – deputāts atzīmēja.

Atbilstošos grozījumus Labklājības ministrija izstrādāja jau 2014. gadā, taču līdzekļu trūkuma dēļ darbs uz priekšu nevirzījās. Atbalsts, ko likumprojekts saņēma pirmajā lasījumā, dāvā černobiliešiem cerību uz drīzu situācijas atrisinājumu.

Pēc temata

Šaha figūras un pamestas burtnīcas – spokainā ciemata pēdējie iemītnieki

Galvenie temati