15:28 31 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1698
  • RUB92.4606
Politika
Saņemt īso saiti
37

Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas eksperti pieprasīja nepieļaut iespēju rīkot balsošanu Internetā vēlēšanās un referendumos.

RĪGA, 13. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) pagājušajā nedēļā nosūtīja vēstuli Nacionālās drošības padomei, Satversmes Aizsardzības birojam, Valsts drošības dienestam un citām atbildīgajām instancēm. Eksperti iebilst pret iespējamo elektroniskās balsošanas atļaušanu Latvijas vēlēšanās un referendumos.

Vēstulē teikts: "2012. un 2013. gadā Latvijas ekspertu veiktās drošības risku analīzes rezultāti un pasaules vadošo kriptologu viedoklis kategoriski nepieļauj apzinātu finansiālo resursu izšķiešanu aizklātu balsojumu e-vēlēšanu sistēmu pseidopētījumiem, izstrādei vai ieviešanai. LATA uzskata, ka likumprojekta "Vietējo pašvaldību referendumu likums" (Nr. 162/Lp13) priekšlikumi par elektronisko balsošanu ir noraidāmi pirms to izskatīšanas Saeimā… LATA informē Latvijas sabiedrību, ka ar likumdošanas iniciatīvu ieviest elektronisku balsošanu aizklātu balsojumu pašvaldību referendumos tiek "bruģēts ceļš" uz pašvaldību un Saeimas interneta vēlēšanām."

Vēstules nosūtīšanai sekojušajā preses konferencē LATA valdes loceklis Aigars Jaundālders nosauca galvenos raižu iemeslus: lai vēlēšanu process notiktu tiešsaistes režīmā, ir nepieciešams, lai, pirmkārt, katru balsi nebūtu iespējams viltot, otrkārt, lai balsotājs saglabā anonimitāti (slēptā balsojuma tiesības ir nospraustas Satversmē). Eksistējošās Interneta tehnoloģijas nespēj nodrošināt abu noteikumu vienlaicīgu izpildi.

Viņš atzīmēja, ka lietotāja identifikācijas sistēma ir visnotaļ droša Internetbankās, taču to nav iespējams pielietot vēlēšanām – bankai ir jāzina, ka naudas operācijas veic tieši šī persona, kamēr vēlētājam ir jāpaliek anonīmam priekš visiem, ieskaitot Centrālo vēlēšanu komisiju. Jaundālders norada, ka e-velēšanu piekritēji min argumentu, ka elektroniskā balsojuma iespējas gadījumā palielinās vēlētāju aktivitāte. Pēc viņa sacītā, viņam šādi gadījumi nav zināmi.

Krievija
© Sputnik / Алексей Дружинин/Антон Денисов/Пресс-служба президента РФ

Savukārt Latvijas Universitātes profesors Andris Ambainis minēja elektronisko vēlēšanu gadījumu, kas notika ASV pirms aptuveni 10 gadiem. Toreiz Kolumbijas apgabalā tika veikts mēģinājums sarīkot elektroniskās vēlēšanas paralēli tradicionālajām. Neilgi pirms vēlēšanām organizatori sarīkoja sistēmas drošuma demonstrāciju, piedāvājot drošības speciālistiem "uzlauzt" balsošanas sistēmu. Pēc Ambaiņa sacītā, panākumus guva Mičiganas Universitātes drošības speciālisti, kuriem izdevās ne vien ietekmēt balsu skaitu, bet arī kandidātu sastāvu. Turklāt, kā atzīme Ambainis, iejaukšanās faktu izdevās piefiksēt tikai tad, kad "vēlēšanās uzvarēja mikimauss".

Tikmēr Igaunijā vēlēšanu procedūra ar Interneta starpniecību darbojas jau daudzus gadus. 2014. gadā Mičiganas Universitāte savā slēdzienā ieteica igauņiem attiekties no elektroniskā balsojuma sistēmas, nolemjot, ka tā ir pakļauta drošības riskiem. Pēc Latvijas ekspertu vērtējuma galvenā starpība ir tajā, ka Igaunijā balsošana ir atklātā, tātad, ir iespēja uzzināt, par ko balsoja vēlētājs, taču Latvijā vēlēšanu un referendumu procedūra ir slēptā.

Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta vadošais pētnieks Māris Alberts paziņoja, ka pirmo reizi par elektroniskā balsojuma ieviešanu Latvijā sāka runāt 2012. gadā. Toreiz pat tika izstrādāta elektronisko vēlēšanu koncepcija, taču asociācijas dalībniekiem izdevās pārliecināt valdību to neieviest. Savukārt šobrīd, pēc viņa domām, elektroniskās balsošanas projektu vismaz pašvaldību referendumu līmenī virza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Iespējams, darbs pie projekta tiek finansēts no 2,01 miljarda eiro – tās naudas, kas tika piešķirta Covid-19 seku novēršanai.

Latvijas Universitātes profesors Jānis Bičevskis paskaidroja, ka attālinātās balsošanas procedūrā ir dažas vājas vietas, kuras var ietekmēt jebkuru vēlēšanu iznākumu. Pirmkārt, tīri fiziski vēlētājs atrodas mājās vai darbā, tātad viņa darba devējs, piemēram, spēj ietekmēt viņa izvēli. Otrkārt, riskants ir balsu pārsūtīšanas posms uz Centrālās vēlēšanu komisijas serveriem. Treškārt, jau CVK rezultātus apstrādā un procesu uzrauga speciālists – pilnvarotais profesionālis: "Ir tikai viens cilvēks zālē, kurš saprot, kas notiek, un tad ir rezultāts - ticiet! Latvija nobalsoja par pievienošanos Pleskavas Guberņai." Un šāda paziņojuma juridiskās sekas, kuru papildinās "objektīvi" balsojuma rezultāti, būs ārkārtīgi grūti pārvarēt. Arī hakeru uzbrukuma draudus neviens nav atcēlis.

Ņemot vērā visu augstākminēto, kriptogrāfijas un Interneta tehnoloģiju nozares eksperti uzstājīgi iesaka likumdevējiem izsvītrot no likumprojektiem visas atsauces uz iespējamo e-vēlēšanu sistēmu. Tā vietā viņi iesaka attīstīt atvērto Interneta balsojumu platformas, kuras jau ir sevi droši pierādījušas, piemēram, manabalss.lv.

Tagi:
Latvija, vēlēšanas

Galvenie temati