15:17 20 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1785
  • RUB91.4401
Politika
Saņemt īso saiti
Baltkrievijas būt vai nebūt (88)
18

Virkne ES valstu vēstnieku Baltkrievijā tiks atsaukti uz konsultācijām, paziņoja Polijas ĀM; oficiālu paziņojumu par to pagaidām ir izteikusi tikai Viļņa.

RĪGA, 6. oktobris – Sputnik. Daļa Baltkrievijā akreditēto ES valstu vēstnieku tiek atsaukti uz konsultācijām, paziņoja Polijas ĀM vadītājs Zbigņevs Rau.

"Pēc saskaņošanas ar Eiropas Ārējo sakaru dienestu un ES dalībvalstīm mēs nolēmām atsaukt uz konsultācijām daļu Baltkrievijas Republikā akreditēto vēstnieku," teikts Rau Twitter paziņojumā.

​Pēc viņa sacītā, "jebkādi mēģinājumi nozākāt kādu ES dalībvalsti sastaps viennozīmīgu un solidāru atbildi". Kādas valstis atsauc savus vēstniekus, viņš neprecizēja, kā arī nepaziņoja, vai Varšava būs šajā sarakstā.

Baltkrievijas ĀM 2. oktobrī piedāvāja Polijai un Lietuvai samazināt diplomātisko klātbūtni Baltkrievijā. "Ņemot vērā viennozīmīgi destruktīvās darbības no norādīto valstu puses, tām piedāvāts līdz 2020. gada 9. oktobrim novest pie paritātes ar Baltkrievijas ārvalstu iestādēm attiecīgajās valstīs savu diplomātisko pārstāvniecību sastāvu Baltkrievijā. Lietuvai tas ir no 25 līdz 14 diplomātiem, Polijai – no 50 līdz 18," paziņoja Baltkrievijas ĀM preses sekretārs Anatolijs Glazs.

Tajā pašā dienā Lietuvas un Polijas ĀM paziņoja, ka neatsauks savus vēstniekus Minskā uz konsultācijām. Viļņa paziņoja, ka negrasās arī samazināt diplomātisko klātbūtni.

Taču jau 5. oktobrī Viļņa paziņoja, ka atsauc savu vēstnieku Minskā Andrjusu Pulokasu uz konsultācijām.

"Mūsu mērķis ir maksimāla diplomātisko kontaktu saglabāšana. Šādu vēstījumu mēs nosūtījām arī Baltkrievijas pusei, ar kuru pagaidām vienojāmies, ka pagaidu vēstnieku uzaicināšana uz konsultācijām kalpos spriedzes samazināšanai un veicinās diplomātiskās pārstāvniecības saglabāšanu augstākajā vēstniecību līmenī. Kopā ar poļiem mēs jau esam pieņēmuši lēmumu uzaicināt vēstniekus no Minskas uz konsultācijām," paziņoja ĀM vadītājs Lins Linkēvičs.

Pēc ministra sacītā, pagaidām nav izdevies vienoties par diplomātiskā personāla skaita saglabāšanu iepriekšējā līmenī, taču, ja Baltkrievija arī tālāk to pieprasīs, tiks veikti adekvāti – līdzvērtīgi – pasākumi.

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas notika 9. augustā. Pēc tām valstī sākās opozīcijas protesta akcijas, kas nepiekrita balsošanas rezultātiem. Centrālā vēlēšanu komisija infomēja, ka jau sesto reizi uzvarējis pašreizējais Baltkrievijas valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarējusi Svetlana Tihanovska, kura saņēma aptuveni 10% balsu.

Pirmajās dienās varasiestādes izkliedēja protesta akcijas. Pret tām tika izmantota asaru gāze, ūdens metēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Pēc tam akciju izkliedēšana ar vardarbīgām metodēm tika pārtraukta. Oficiālie dati liecina, ka pirmajās dienās aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Valsts IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, vairāk nekā 120 likumsargi guvuši ievainojumus, trīs akciju dalībnieki gājuši bojā.

Tihanovska patlaban uzturas Lietuvā. Vēstīts, ka politiķei it kā neesot bijis citas iespējas, kā vien pamest valsti, viņas izbraukšanu esot "organizējušas" Baltkrievijas varasiestādes.

19. augustā notika ES valstu ārkārtas samits, kurā ES valstu un valdību vadītāji apsprieda stāvokli Baltkrievijā. Eiropas Padomes vadītājs Šarls Mišels paziņoja, ka Eiropas Savienība saskaņojusi sankcijas par situāciju Baltkrievijā, sarakstā iekļautas aptuveni 40 personas. Pie tam republikas prezidents Aleksandrs Lukašenko tajā nav iekļauts, jo Brisele cer uz konstruktīvu dialogu ar viņu.

Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt (88)

Pēc temata

Baltkrievija ieviesa atbildes sankcijas pret Latviju, Lietuvu un Igauniju
Latvija meklē naudu baltkrievu opozicionāru ārstēšanai
Latvijas ĀM vadītājs komentēja jautājumu par vēstnieka atsaukšanu no Minskas
Krievija pievienojusies Baltkrievijas sankcijām pret Rietumiem

Galvenie temati