22:08 01 Decembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1968
  • RUB90.7837
Politika
Saņemt īso saiti
Baltkrievijas būt vai nebūt (91)
59

Divas Eiropas valstis sapņo par vienota bloka izveidošanu "no jūras līdz jūrai" un vēlas iesaistīt tajā Baltkrieviju – šim nolūkam tām ir vajadzīga cita vara Minskā.

RĪGA, 12. septembris – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda aicināja Eiropas Savienības, ASV, Kanādas un Lielbritānijas līderus pievērst uzmanību notikumiem Baltkrievijā un pēc Baltijas valstu piemēra izskatīt jautājumu par sankciju ieviešanu pret Minsku, vēsta Sputnik Lietuva.

Izņemot Lietuvu un Poliju, neviens Eiropā tiešā veidā nav ieinteresēts varas maiņā Baltkrievijā, paziņoja Sputnik Latvija Mūsdienu valsts attīstības institūta direktors Dmitrijs Soloņņikovs.

"Bez šaubām, Lietuvai un Polijai ir tieša interese režīma maiņā Minskā. Viņiem stāv uzdevums padarīt Baltkrieviju par vienu no saviem bloka sabiedrotajiem, kurš sastāv no bijušajām Polijas – Lietuvas ūnijas dalībniekiem, saskaņā ar ideoloģiju "no jūras līdz jūrai". Tuvākajos gados Viļņa un Varšava centīsies to izdarīt, un šim nolūkam tām ir vajadzīga cita vara Baltkrievijā," paskaidroja Soloņņikovs.

Viņaprāt, ES tikai Polija var sekot Baltijas piemēram un ieviest sankcijas pret Baltkrieviju, bet citām valstīm šādas sankcijas nav vajadzīgas.

"Tās var veikt demonstratīvas darbības: prezidenta administrācijas darbiniekiem un spēka struktūru darbiniekiem arestēt kontus ārzemju bankās, kuru tiem nav, aizliegt šiem cilvēkiem iebraukt tur, kur viņi arī netaisījās braukt. Šādas sankcijas ir iespējamas, taču nopietnākus ierobežojumus pret Baltkrievijas ekonomiku nav vērts gaidīt, savukārt centieni izveidot dialogu ar Minsku turpināsies," nobeigumā sacīja eksperts.

Eiropas Savienības Padomē ilga laika periodā tiek apspriestas sankcijas pret virkni Baltkrievijas augstāko ierēdņu. Pēc Briseles domām, viņi it kā esot saistīti ar balsojuma rezultātu falsificēšanu prezidenta vēlēšanās, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarēja prezidents Aleksandrs Lukašenko. Informētie informācijas avoti ziņo, ka paša Lukašenko Eiropas Savienības sankciju sarakstā nav.

Tikmēr Baltijas valstis jau augustā ieviesa personālās sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts vadītāju. Par iemeslu šāda mēra piemērošanai Latvija, Lietuva un Igaunija nosauca nedemokrātiskās vēlēšanas un mierīgo protestu apspiešanu, kuri nenorimst Baltkrievijā kopš prezidenta vēlēšanu dienas. Saskaņā ar Baltkrievijas IeM datiem, protesta akciju laikā tikai aizturēti vairāk nekā 7 tūkstoši cilvēku, tiek ziņots par vairākiem simtiem cietušo un trīs bojāgājušajiem.

Baltkrievijas opozīcija neatzina balsojuma rezultātus, aicināja rīkot atkārtotas vēlēšanas un izveidoja koordinācijas padomi ar varas nodošanas mērķi. Šajā sakarā Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra ierosinājusi krimināllietu, uzskatot to par draudu valstiskumam. Vairāki opozīcijas aktīvisti ir aizturēti.

Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt (91)

Pēc temata

Lietuvas ārlietu ministrs kritizē ES soļus attiecībās ar Baltkrieviju
Lavrovs: Lietuva pārkāpusi visas robežas centienos sakaitēt situāciju Baltkrievijā
Asociācija: Baltkrieviju varētu slēgt Lietuvas autopārvadātājiem
Lietuva ir pārskaitusies: Baltkrievija nevēlas maksāt un nožēlot grēkus
Tagi:
Polija, Lietuva, Baltkrievija

Galvenie temati