17:34 24 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1865
  • RUB90.1119
Politika
Saņemt īso saiti
28

Vācija neatbalstīs ASV prezidenta Donalda Trampa piedāvājumu uzaicināt Krieviju uz "Lielā septītnieka" samitu septembrī.

RĪGA, 27. jūlijs – Sputnik. Turpmākā "Lielā septītnieka" formāta paplašināšanās un Krievijas iekļaušana grupā diez vai būs iespējama, paziņoja intervijā avīzei Rheinische Post Vācijas ĀM vadītājs Haiko Māss.

G7 samits šogad notiek ASV. Jūnija sākumā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka pārceļ "Lielā septītnieka" tikšanos uz septembri un vēlas uzaicināt uz to vēl četras valstis: Krieviju, Indiju, Austrāliju un Dienvidkoreju. Pēc viņa sacītā, Krievijas klātbūtni G7 prasa veselais saprāts. Taču pagājušajā nedēļā senatoru-demokrātu grupa iesniedza ASV Senātam rezolūcijas projektu pret Krievijas dalību "Lielā septītnieka" sēdēs.

Taču Māss paziņoja, ka neredz iespēju, ka Krievija atgrieztos G7 un "septītnieks" atgrieztos pie "astotnieka".

"Par Krievijas izslēgšanas iemeslu no (G8 – red.) sastāva kļuva Krimas aneksija un intervence Ukrainas austrumos. Kamēr mēs neatrisināsim šo jautājumu, iespējas (Krievijas iekļaušanai formātā – red.) es neredzu," paziņoja ministrs.

Tāpat ĀM vadītājs paziņoja, ka G7 un G20 formāti ir "saprātīgi noregulēti" un aicināt Krieviju vai citas valstis tajos nav vērts.

"Mums nav vajadzīgi G11 vai G12," piebilda Vācijas ĀM vadītājs.

Tomēr viņš uzsvēra sadarbības nepieciešamību ar Krieviju.

"Bet mēs tāpat zinām, ka mums ir vajadzīga Krievija konfliktu atrisināšanai Sīrijā, Lībijā un Ukrainā. Mēs nespēsim to panākt, darbojoties pret Krieviju, bet gan tikai sadarbībā ar Krieviju," paziņoja viņš.

Tāpat Māss augsti novērtēja Krievijas kolēģa Sergeja Lavrova pieredzi. Pēc viņa sacītā, Krievijas diplomātijas vadītājs konsekventi aizstāv savas valsts intereses, tomēr ar viņu vienmēr iespējams "atrast risinājumu".

"Lielā astotnieka" formāts pastāvēja kopš 1998. gada. 2014. gadā tas saruka līdz G7, kad Krimas notikumu fonā kluba dalībnieki pieņēma lēmumu nebraukt uz kārtējo samitu Sočos un sapulcējās bez Krievijas Briselē. Rietumvalstis apsūdzēja KF par iejaukšanos Ukrainas iekšlietās un ieviesa sankcijas. Maskava veica atbildes pasākumu, tā vairākkārt noliedza visas apsūdzības un paziņoja, ka runāt ar to sankciju valodā ir neproduktīvi. Pēdējā laikā Rietumos arvien biežāk skan viedokļi par sankciju pret KF atcelšanas nepieciešamību.

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā gada martā plebiscītā 96,77% Krimas Republika vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iestāšanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu "okupēto" teritoriju. Krievijas vadība vairākkārt paziņojusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, pilnā atbilstībā ar starptautiskajām tiesībā un ANO Reglamentu nobalsoja par pussalas iekļaušanu Krievijas sastāvā, atjaunojot vēsturisko taisnību. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.

Pēc temata

Ukrainas ārlietu ministrs sūdzas par Krievijas izolācijas pārkāpumiem
Tramps paziņoja, ka atliks G7 samitu līdz septembrim un uzaicinās tajā Krieviju
Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas
Tagi:
G7 samits, Krievija, Vācija

Galvenie temati