16:50 09 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1817
  • RUB86.9753
Politika
Saņemt īso saiti
15

Vakar Eiropas Savienības līdera pārtrauca pārrunas par ES antikrīzes fonda izveidošanu ekonomikas atbalstīšanai, kura nopietni cietusi koronavīrusa izplatības apkarošanas rezultātā, kā arī par ES daudzgadu budžeta veidošanu.

RĪGA, 19. jūlijs – Sputnik. Francijas un Vācijas līderi, kā arī Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes vadītāji rīko sanāksmi trešās, iepriekš neieplānotās, ES dalībvalstu vadītāju samita dienas ietvaros, kur Savienības vadība pagaidām bez panākumiem cenšas vienoties par antikrīzes fonda izveidošanu un daudzgadu budžeta veidošanu, raksta RIA Novosti Marija Kņazeva.

"Laipni lūdzam trešajā samita dienā par daudzgadu finanšu plānu un atjaunošanās fondu. Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišēls tikko uzsāka tikšanos ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kā arī Eiropas Komisijas vadītāju Urzulu fon der Leienu," uzrakstīja Twitter Mišēla preses sekretārs Barends Leits.

Vakar Eiropas Savienības līdera pārtrauca pārrunas par ES antikrīzes fonda izveidošanu ekonomikas atbalstīšanai, kura nopietni cietusi koronavīrusa izplatības apkarošanas rezultātā, kā arī par ES daudzgadu budžeta veidošanu. Diskusijas turpinājums tika ieplānots svētdien. Taču sākotnēji bija plānots, ka samits sastāvēs no divām dienām – piektdienas un sestdienas.

Iepriekš aģentūra AFP rakstīja, ka samits iegājis strupceļā un ir pagarināts uz svētdienu, jo valstis nav bijušas spējīgas pārvarēt pretestību no Nīderlandes un vairāku citu "saudzīgo" Savienības valstu puses virknē jautājumu, kuri skar ES ekonomikas atjaunošanas fondu.

Nīderlandes premjerministrs Marks Ritte uzstāja, lai ES dalībvalstis patur tiesības uz galīgo apstiprinājumu finansējuma piešķiršanai no antikrīzes fonda. Viņš atzīmēja, ka ES uzraudzība ir nepieciešama, lai liktu tādām valstīm, kā Spānija un Itālija, reformēt savu ekonomiku, lai tās spētu labāk tikt galā ar nākotnes krīzēm, rakstīja aģentūra.

Valstu vadītāji cenšas vienoties par jaunā, pagaidu ES antikrīzes fondu. Iepriekš Eiropas Komisija piedāvāja, lai tā apmērs sastāda 750 miljardus eiro, kurus tā aizņemtos tirgū. Līdzekļus bija paredzēts piešķirt ES valstīm, kurām bija šāda nepieciešamība, kredītu un subsīdiju veidā, un to attiecība arī iepriekš bija viens no diskusijas lūzuma punktiem.

Ieeja Eiropas Komisijas ēkā Briselē, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Turklāt samitam ir jāpieņem lēmums par ES finanšu plānu, uz kura pamata tiek sastādīti ikgadējie Savienības budžeti, 2021.-2027. gadam. Šoreiz finanšu plānu piedāvāts sasaistīt ar antikrīzes fondu, jo līdzekļu piesaistīšanai tirgū ES piedāvāja koriģēt noteiktus budžeta rādītājus, kā arī nosūtīt antikrīzes fonda līdzekļus ar budžeta programmu starpniecību.

Jūlija ziņojumā Eiropas Komisija paziņoja prognozi, saskaņā ar kuru reālais eirozonas – Eiropas Savienības ekonomiskā kodola IKP šogad kritīsies par 8,7% koronavīrusa Covid-19 pandēmijas dēļ. Savukārt maijā publicētajā prognozē EK sagaidīja reģiona ekonomikas kritumu 2020. gadā par 7,7%. Tikmēr 2021. gadā eirozonas ekonomika var pieaugt par 6,1%, nevis par 6,3%, kā tas iepriekš tika cerēts.

Attiecībā uz visas Eiropas Savienības ekonomiku, EK sagaida kritumu šogad par 8,3%, nevis par 7,4%, kā bija prognozēts pavasarī. Nākamgad ES IKP, saskaņā ar Eiropas Komisijas vērtējumu, pieaugs par 5,8%, lai gan pavasarī tika gaidīts 6,1% kāpums.

Pēc temata

Eiropu gaida "liela traģēdija"
Kurās ES valstīs un ar kādiem nosacījumiem drīkst iebraukt. Atvērta speciāla mājaslapa
Latvija veidos fondu ar 100 miljonu eiro kapitālu krīzē cietušajiem uzņēmumiem
Tagi:
ES

Galvenie temati