18:58 27 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1922
  • RUB90.9894
Politika
Saņemt īso saiti
100

Jebkādi centieni pieprasīt kaut kādas kompensācijas no Krievijas ir niecīgi gan juridiskā, gan veselā saprāta nozīmē, bet ja Latvija ir gatava apspriest vēstures jautājumus zinātniski, ir jāatjauno vēsturnieku komisijas darbs, uzsvēra vēstnieks Jevgēņijs Lukjanovs.

RĪGA, 18. jūnijs – Sputnik. Vēstures jautājumos Krievijas Federācija balstās tikai un vienīgi uz dokumentāliem avotiem un starptautiski atzītiem faktiem, tai skaitā uz Nirnbergas tribunāla lēmumiem un Antihitleriskās koalīcijas līderu tikšanās iznākumiem Teherānā, Jaltā un Potsdamā, uzsvēra intervijā žurnālam "Teļegraf" Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgēņijs Lukjanovs. Šādi diplomātiskās misijas vadītājs komentēja Baltijas valstu līderu savstarpējo paziņojumu 9. maija priekšvakarā, kurā viņi apsūdzēja Krieviju centienos "sagrozīt Otrā pasaules kara vēsturi".

"Viss, kas iziet ārpus šiem (dokumentālo avotu) rāmjiem, var saukt kā vien tīk: revizionisms, vēstures pārrakstīšana, faktu sagrozīšana un žonglēšana par labu politiskajai konjunktūrai un tā tālāk. Pie tā pilnā mērā var attiecināt arī jūsu minēto trīs Baltijas valstu prezidentu paziņojumu Lielās Uzvaras jubilejas priekšvakarā," uzsvēra diplomāts.

Viņš atzīmēja, ka Krievija uzstājas kategoriski pret vēstures izmantošanu politiskā spiediena un sabiedriskā viedokļa manipulēšanas instrumenta kārtā.

"Ja jau runājam par neparastajiem kopējās vēstures momentiem, un tādas vēstures lappuses mums patiešām ir, tad aicinu vērsties pie Krievijas un Latvijas vēsturnieku komisijas, kas speciāli šim nolūkam pēc abu valstu prezidentu iniciatīvas tika izveidota jau pirms desmit gadiem," piedāvāja Lukjanovs.

Viņš atgādināja, ka tieši Latvijas puse vienpusējā kārtā pārtrauca savu dalību komisijā.

"Mēs vairākkārt aicinājām mūsu Latvijas kolēģus atgriezt kopējās vēstures sāpīgo jautājumu apspriešanu zinātniskā diskursa straumē, nevis censties piešķirt tiem politisku skanējumu. Cik man ir zināms, vēsturnieku komisijas darba atjaunošanu atbalsta arī mans kolēģis – Latvijas vēstnieks Krievijā M. Riekstiņš. Tad aicinu saskaņoti virzīties šajā virzienā," aicināja Jevgēņijs Lukjanovs.

Tāpat viņš komentēja Krievijai paustās prasības izmaksāt "kompensācijas par padomju okupāciju", kuras regulāri parādās Latvijas publiskajā telpā. Vēstnieks uzskata, ka jebkādas šāda veida pretenzijas ir niecīgas gan no juridiskā, gan no veselā saprāta viedokļa – tā ir nemainīga Krievijas nostāja.

"Mums šis temats ir slēgts reizi par visām reizēm.

Savukārt tiem, kas iedomājis nodarboties ar šo neperspektīvo ieceri, pateikšu sekojošo: lieki iztērēsiet laiku, spēkus, finanšu un cilvēku resursus.

Domāju, ka būs lieki teikt, ka šāda veida iniciatīvas rada milzīgu kaitējumu starpvalstu attiecībām, nevis vienkārši bremzē to progresīvo attīstību, bet stipri atmet atpakaļ," atzīmēja vēstnieks.

Šī gada sākumā par labu Krievijas un Latvijas vēsturnieku komisijas darba atjaunošanai izteicās Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš. Viņš negaida, ka speciālisti nonāks pie kopsaucēja visos jautājumos, taču uzskata, ka puses varētu izteikt savas pozīcijas, noteikt saskarsmes un uztveres atšķirību punktus, un pēc tam jau abu valstu sabiedrība varētu pati izdarīt secinājumus.

Pēc temata

Pietiek ubagot: Krievijas politiķis atbildēja Igaunijai par "okupāciju"
"Skaitītājs tikšķ": Baltijas valstis pieprasa kompensācijas no Krievijas
Tartu Miera līguma simtgade. Igaunija atvērusi Pandoras lādi
Latvija radījusi draudus SS leģionāru gājienam: Lindermans par latviešu rusofobijas cenu

Galvenie temati