RĪGA, 3. aprīlis – Sputnik. Pēc ārkārtas situācijas ieviešanas Latvijas ĀM paziņoja, ka valsts uz laiku atsakās no vairākām saistībām cilvēktiesību jomā – par privātās un ģimenes dzīves aizsardzību, sapulču un savienību brīvību, pārvietošanās brīvību, kā arī tiesībām un izglītību.
23. martā visas skolas Latvijā ieviesa attālinātās mācības.
Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka norādīja, ka Latvijas atteikšanās no vairāku Cilvēktiesību konvencijas normu izpildes ir demonstratīvs un aizdomīgs solis, turklāt tas ir pārlieks.
"Visas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normas, kas iekļautas citos Eiropas dokumentos, piemēram, runājot par skolām, tā ir Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību, paredz kaut kādus izņēmumus – ka iespējama atkāpšanās no šīm normām, ja skartas vitālas vai likumīgas sabiedrības intereses. Ārkārtas situāciju apstākļos, protams, iespējama kaut kāda atkāpšanās no šīm normām," teica Ždanoka sarunā ar Sputnik Latvija.
Viņa uzsvēra, ka šajā situācijā ir jāpavēro, vai Latvijas valdība neizmantotu ārkārtas situāciju ļaunprātīgi.
Latvijas Krievu savienība vērsās ar atklātu vēstuli pie valdības ar prasību atcelt aizliegumu krievu valodas lietojumam mazākumtautību skolās attālināto mācību apstākļos.
"Attālināto mācību apstākļos, kad skolotājs nekontaktējas ar skolēnu, kad viņš nevar izmantot bilingvālos paņēmienus, lai izskaidrotu materiālu vienā valodā, pēc tam – otrā, kaut kādus terminus atkārtot, protams, vajag vienkāršot šo attālināto apmācību, pārejot pie vienas valodas, konkrēti – pie bērna dzimtās valodas," teica Ždanoka.
Viņā uzsvēra, ka starptautiskā pedagogu un psihologu sabiedrība ir atzinusi, ka līdz 12 gadiem bērnus ieteicams mācīt dzimtajā valodā.
