20:28 31 Maijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1136
  • RUB78.4416
Politika
Saņemt īso saiti
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (517)
60

Ministru kabinets apstiprinājis vērienīgu programmu koronavīrusa krīzē cietušo iedzīvotāju atbalstam. Tiesa, pagaidām nav saprotams, cik ilgi Latvija varēs nodrošināt atbalstus visiem, kam tas nepieciešams.

RĪGA, 25. marts — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Valdības sēdē otrdien, 24. martā, tika pieņemta virkne lēmumu, kas, no vienas puses, paredz stingrākas karantīnas prasības, no otras puses, - papildu soļus iedzīvotāju ekonomiskam un sociālam atbalstam.

Tirdzniecības centriem - sagatavoties

Premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka valdība nolēmusi pieņemt stingrākus karantīnas pasākumus. MK nolēmis slēgt visas sporta zāles valstī, kā arī aizliegt tirdzniecības centru darbu brīvdienās. K.Kariņš norādīja, ka darbu turpinās pārtikas veikali, aptiekas, veikali ar precēm mājdzīvniekiem, optikas, būvmateriālu un dārza preču veikali. Līdz atsevišķam lēmumam aizlieguma pasākumi paliks spēkā līdz 14. aprīlim – ārkārtas situācijas režīma laikā.

Interesanti, ka jau marta otrajā dekādē, kad ārkārtas situācija tikko stājās spēkā, par nepieciešamību ierobežot tirdzniecības centru darbu, kur izejamās dienās pulcējas cilvēku pūļi, runāja opozīcijas deputāts Aldis Gobzems. Vēlāk valdība "ņēma vērā" viņa aicinājumus desmit dienas vēlāk.

Vienlaikus valdība beidzot apstiprināja ilgi gaidīto Covid-19 krīzē cietušo nozaru sarakstu. To ilgu laiku gaidīja uzņēmumu darbinieki (un paši uzņēmumi), kam šis normatīvais akts ļaus operatīvi nodrošināt uz laiku atlaistajiem darbiniekiem valsts apmaksāto "dīkstāves pabalstu".

Starp cietušajām nozarēm ir dzelzceļa un citi sauszemes pārvadājumi, aviācijas pārvadājumi, visu veidu viesmīlības bizness un viss, kas saistīts ar viesu uzņemšanu, restorāni un sabiedriskā ēdināšana, kinofilmu ražošana un pārdošana, automašīnu noma un līzings, sporta inventāra noma. Sarakstā iekļautas arī tūrisma aģentūras un tūrisma operatori, ar izglītības pakalpojumiem saistītais bizness, muzeji, kultūras pasākumu organizācija, fitnesa centri un citas nozares. Iepriekš norādīts, ka nozaru saraksts tiks operatīvi papildināts valdības sēdēs. Pie tam uz "dīkstāves pabalstu" ir tiesības arī citu nozaru uzņēmumu darbiniekiem, ja viņiem izdosies pierādīt, ka atlaisti tieši sakarā ar koronavīrusu.

Sociālā "pakete"

Par iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu krīzes periodā atskaitījās Latvijas labklājības ministre Ramona Petraviča. Dažādā gatavības stadijā ir likumu grozījumi, kuri, piemēram, paredz mazturīgo un trūkumcietēju statusa automātisku pagarināšanu ārkārtas gadījumā tiem, kam tas jāpagarina.

Valdība ievieš tā saucamo "krīzes pabalstu" un ir gatava uzņemties izdevumus daļas pašvaldības pabalsta apmaksai, taču ne vairāk kā 40 eiro vienam cilvēkam mēnesī. "Krīzes pabalstus" varēs saņemt cilvēki, kam nav ienākumu un kas nesaņem cita veida pabalstus.

Negaidītu atbalstu no valdības, iespējams, saņems mikrouzņēmumu darbinieki un cilvēki, kuri strādā uz patenta pamata. Ja viņi vairs nesaņem ienākumus no savas darbības, viņiem būs tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Interesanti, ka ministrija izskata iespēju pagarināt bezdarbnieka pabalsta apmaksu "atsevišķām iedzīvotāju grupām". Atgādināsim, ka 2020. gada budžeta ietvaros Labklājības ministrija pieņēma lēmumu no 1. janvāra saīsināt pabalstu izmaksas termiņu līdz 8 mēnešiem. Par to savā lapā Facebook pajokoja Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. "Ātra karma no COVID-19. Tikai pirms dažiem mēnešiem visa opozīcija korī norādīja, cik zaimojoša un neloģiska ir bezdarbnieku pabalsta termiņu saīsināšana. 17. martā virkne opozīcijas deputātu nāca klajā ar virkni nepieciešamo pasākumu cīņai ar epidēmijas sekām, ieskaitot bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņa pagarināšanu... Ministres Petravičas reakcija: nē, nē, nē. Taču, kā mēdz teikt, labāk lai pielec vēlu, nekā nekad."

Un vēl par nopietnām lietām. Patlaban Eiropas Komisija apstiprinājusi 250 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai "antikrīzes pasākumiem". Vēl 1 miljards atrodas pensiju fondā. Cik ilgam laikam pietiks šīs naudas, lai nodrošinātu pabalstus un saglabātu noteiktos atbalsta apjomus?

Uz šo jautājumu preses konferencē atbildēja Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks, kurš minēja salīdzinājumu ar 2009. gada krīzi. Iepriekšējās krīzes laikā valstī bez darba bija vairāk nekā 250 tūkstoši cilvēku, viņš atgādināja. Patlaban, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, bezdarbs no 1. marta esot pieaudzis par 1200 cilvēkiem. Alliks pauda cerību, ka pieņemtie pasākumi ilgs divus līdz trīs mēnešus, un tiem nebūs graujošu seku. Šajā gadījumā sociālās apdrošināšanas sistēma spēs nodrošināt saistību izpildi. Viņš piebilda: ja viss apstāsies un bez darba paliks viss miljons cilvēku – sociālās apdrošinašanas sistēmas dalībnieki, situācija būs pavisam citāda. Alliks atzina, ka tādas apokaliptiskas ainas viņš zīmēt negribētu.

Pagaidām gan tikai paši iesīkstējušākie optimisti tic, ka ārkārtas situāciju Latvijā, iespējams, atcels 14. aprīlī.

Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (517)

Pēc temata

Piecas epidēmijas mācības Latvijai, jeb Mīts par "varonīgu uzvaru"
Inflācija: kas un kā sadārdzinājies Latvijā pēdējā gada laikā
Domino efekts: krīze koronavīrusa pandēmijas dēļ pakāpeniski skars visas nozares
Tagi:
karantīna, valdība, Latvija, koronavīruss

Galvenie temati