16:54 24 Februāris 2020
Tiešraide
  • USD1.0801
  • RUB69.5480
Politika
Saņemt īso saiti
80

Latvijas iedzīvotāji neatkarīgi no viņu nacionalitātes bija vienisprātis par vērtībām, kuru dēļ var ziedot dzīvību, taču krievu un latviešu atbildes par uzticēšanos armijai ir atšķirības. Deputāti vēlas saņemt Pabrika skaidrojumus, bet Šnorem atbilde jau ir gatava.

RĪGA, 12. februāris — Sputnik. Saeimas deputāti lūguši aizsardzības ministru Arti Pabriku noskaidrot, kādi ir iemesli Latvijas krievvalodīgo zemajai uzticībai Zemessardzei, ziņo la.lv. NA deputātam Edvīnam Šnorem atbilde jau ir gatava.

Pieprasījums Pabrikam sastādīts pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sēdes kurā apspriesti pētījuma rezultāti par iedzīvotāju gatavību aizstāvēt valsti krīzes gadījumā.

Pētījums rāda būtisku atšķirību tajā, kāds krievvalodīgo un latviešu valodā runājošo iedzīvotāju īpatsvars krīzes situācijā uzticētos Zemessardzei un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Zemessardzei krīzes situācijā uzticētos 79% iedzīvotāju, kuru ģimenē tiek lietota latviešu valoda, un tikai 33% Latvijas krievvalodīgo, savukārt NBS – attiecīgi 81% un 42%.

Apakškomisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzskata, ka tāda datu atšķirība etniskajā griezumā būtu jāizpēta. Jāizprot tās iemesli, lai turpmāk nacionālajā līmenī saprastu, kā noteiktām sabiedrības grupām pastāstīt par Zemessardzes un NBS nozīmi valsts aizsardzībā. Latkovskis uzskata, ka, noskaidrojot minēto atšķirību iemeslus un strādājot ar sabiedrību, varētu uzlabot arī citus rādītājus, kas saistīti ar iedzīvotāju gatavību krīzes situācijā aizsargāt Latviju.

Savukārt komisijas loceklis Edvīns Šnore atklāja, ka Latvijas krievvalodīgo kopiena ir ļoti specifiska, jo valstī dzīvo vairāki desmiti tūkstošu bijušo militārpersonu un viņu ģimenes locekļu. Viņš uzskata, ka nekādas pūles nelīdz – Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi joprojām atbalsta Vladimiru Putinu.

"Vai mēs varam pārliecināt krievus, kuriem ģimenē ir Krievijas militārais pensionārs, ka Zemessardze un NBS ir labi? Tas varētu būt grūti vai pat neiespējami," klāstīja deputāts.

Latkovskis ierosināja komisijas vārdā vērsties pie Pabrika un lūgt rast iespēju izpētīt minēto jautājumu.

Par ko cilvēki ir gatavi mirt

Vērojama zināma atšķirība vērtībās, kuru dēļ gatavi ziedot dzīvības krievvalodīgie un latvieši, lai arī par galveno viņi ir vienisprātis. Tabulu no pētījuma savā lapā Facebook publicēja deputāts Nikolajs Kabanovs ("Saskaņa").

"Par mūsu latvisko Latviju? Ne visas vērtības ir dzīvības vērtas..." uzrakstīja Kabanovs.

Gan krievi, gan latvieši ir gatavi atdot dzīvību par savu ģimeni – tā atbildēja gandrīz trīs ceturtdaļas aptaujāto. Krieviem šis rādītājs ir tikai par trim procentpunktiem lielāks nekā latviešiem.

Otrajā vietā latvieši likuši Latvijas valstisko neatkarību – par to gatavi mirt 27% aptaujāto latviešu un tikai 10% krievu. Toties krieviem aktuālāks ir godīgums un taisnīgums – par to gatavi ziedot dzīvību 21% krievu un 18% latviešu.

Par latviešu valodu dzīvības gatavi ziedot 16% latviešu un tikai 1% krievu.

"Tabulās redzams, ka Latvijas iedzīvotāji vispirms ir gatavi aizsargāt ģimenes. Bet kāds tam sakars ar armiju? Taču latviešu vaoda saņēmusi ļoti pieticīgu reitingu," rezultātus komentēja Nikolajs Kabanovs.

Iepriekš vēstīts, ka pētījuma rezultāti liecina: tikai 31% Latvijas iedzīvotāju militāra iebrukuma gadījumā ir gatavi aizstāvēt valsti ar ieročiem rokās.

Pēc temata

Kara apstākļos Latvijas iedzīvotājus ēdinās par 12 miljoniem dienā
Latvijai ļoti vajadzīgi karavīri: aicina pat ārvalstīs dzīvojošos
Nāks palīgā ievainotajiem, karot par Latviju – nē: Aizsardzības ministrija veica pētījumu
Projekts ieilgst: kad iedzīvotāji saņems brošūras "kara gadījumam"

Galvenie temati