14:35 22 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1852
  • RUB91.4095
Politika
Saņemt īso saiti
76

Latgales novadu vadītāji cenšas pārliecināt Saeimas deputātus par to, ka Latgales pierobežas teritoriju iztukšošanās apdraud valsti, taču Aizsardzības ministrija nesaskata iemeslu satraukumam.

RĪGA, 5. februāris — Sputnik. Ar administratīvi teritoriālo reformu neapmierināti iedzīvotāji austrumu pierobežā, kas veido arī Eiropas Savienības ārējo robežu. Viņi interesējas, vai tukšās teritorijas nerada risku no valsts drošības viedokļa, raksta la.lv.

Vairāku Latgales pašvaldību vadītāji uzskata, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā novadu reforma tikai veicinās iedzīvotāju aizbraukšanu no attālākajiem pagastiem, jo visi pakalpojumi un uzņēmējdarbība tiks koncentrēta lielajos attīstības centros.

Sliktais ceļu stāvoklis un ievērojamais attālums līdz Rīgai attur investorus atvērt ražotnes pierobežā, taču tās varētu palīdzēt uzturēt lauksaimniecību un daļēji arī tūrismu. Taču tagad daļa cilvēki no šīm teritorijām varētu pārvākties uz dzīvi attīstības centros.

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē par to stāstīja Latgales reģiona pašvaldību pārstāvji no potenciālā Balvu novada, kurā paredzēts iekļaut Viļakas, Rugāju un Baltinavas novadu. Līdzīga situācija ir arī Ludzas novadā, kurā būs arī Ciblas, Kārsavas un Zilupes novads.

Gan Kārsavas novada priekšsēde Ināra Silicka (ZZS), gan Saeimas deputāte, bijusī Daugavpils novada vadītāja Janīna Jalinska (ZZS) aicināja deputātus izvērtēt, kā pašvaldību reformas ietekmēs valsts drošību, - politiķi ir pārliecināti, ka valdībai jādomā par īpašu atbalsta programmu pierobežas teritorijām.

Ja nebūs ceļu, nebūs arī cilvēku

Rugāju novada priekšsēdētāja vietniece Anita Petrova (ievēlēta no "NSL") ieteica Saeimas deputātiem un ministriem doties uz Latgali un vienu mēnesi padzīvot tur, lai labāk saprastu, kā cilvēki tur jūtas. Viņa pastāstīja arī par kādu valsts nozīmes ceļa 15 kilometrus garu posmu, pa kuru viņa noteikti nevēlētos katru dienu doties uz darbu – ja nāktos to darīt, viņa vienkārši pārceltos uz dzīvi citur.

"Ja ceļu stāvoklis ir slikts, tad cilvēki dosies tur, kur tuvāk pakalpojumi. Ja šī problēma netiks risināta, tad pierobeža kļūs vēl tukšāka. Tas ir arī valsts drošības jautājums. Ceļam ir ļoti liela nozīme, jo tas ir priekšnoteikums arī uzņēmējdarbības attīstībai," sacīja A. Petrova.

Viņai piebalsoja arī Baltinavas novada priekšsēdētāja Sarmīte Tabore. "Apvienojot novadus, jaunas darba vietas neradīsies. Neviens nav atbildējis, kā tiks apturēta cilvēku aizbraukšana. Austrumu pierobeža tikai kļūs vēl tukšāka," norādīja S.Tabore. Viņa piebilda, ka divas ģimenes ar bērniem no viņas vadītās pašvaldības tagad plāno pārcelties uz Pierīgu.

Arī Saeimas deputāti atzina, ka nepieciešamas īpašas valsts atbalsta programmas. Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības atzīmēja, ka salīdzinājumā ar Pierīgu nevienlīdzīgā situācijā ir arī citi reģioni, jo, ņemo vērā transporta izmaksas, investors drīzāk izvietos ražotni Ādažos, nevis Balvos. Deputāts uzskata, ka VARAM ir jāizstrādā kompensējošais mehānisms attālākajām teritorijām.

Par ceļu bēdīgo stāvokli runāja arī Regīna Ločmele-Luņova ("Saskaņa") – viņa ieteica deputātiem izbraukt pa ceļu no Baltinavas uz potenciālo novada centru Balvos, - ceļš šajā iecirknī izskatās "kā pēc kara".

Ministrija sola 300 miljonus

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis pašvaldību vadītājiem jau atkal apsolīja, ka nākamajos trijos gados ceļu sakārtošanai tikšot atvēlēti 300 miljoni eiro, no kuriem aptuveni 70 miljonus varētu saņemt 2021. gadā, bet pārējo summu - 2022. un 2023. gadā. Pašvaldību pārstāvji atgādināja, ka satiksmes ministrs Tālis Linkaits to apspriedēs nav solījis.

"Es tiešām to nesolu, jo tas nav mans budžets. Tā ir atsevišķa programma, ko īstenos VARAM. Un tā ir ministra Jura Pūces atbildība," žurnālistiem paskaidroja T. Linkaits.

No abu ministriju pārstāvju sacītā izriet, ka VARAM cer saņemt šo finansējumu administratīvi teritoriālās reformas vajadzībām un īpašu uzmanību pievērst ceļiem no tagadējiem novadiem uz jauno pašvaldību centriem.

Tiesa, jau 2009.gada pašvaldību reformas laikā tika solīts savest kārtībā ceļus, taču no vairākiem pagastiem joprojām novada centrā pa labu ceļu nokļūt nav iespējams.

VARAM kopā ar "Latvijas valsts ceļiem" jau līdz aprīlim plānojot konstatēt, kādus ceļu posmus būtu jāsakārto prioritāri.

M. Lasmanis piezīmēja, ka nākamajos gados reģionālajai attīstībai no dažādiem avotiem, ES fondu programmas ieskaitot, paredzēti ievērojami līdzekļi. Taču, lai tos apgūtu, "pretim ir jābūt spēcīgām pašvaldībām, kas spēj šo finansējumu paņemt".

Viņš skaidroja, ka, piemēram, Baltinavas novads ar savu nelielo budžetu Valsts kasē varot aizņemties ap 200 000 eiro. Taču, ja pašvaldības apvienos resursus, tās varēšot īstenot arī 20 miljonus eiro lielus projektus. Latgales atbalsta programma, kas pastāv jau tagad, tikšot turpināta. Viņaprāt, mazas pašvaldības nav spējīgas piesaistīt jaunus investorus.

Palikuši tikai robežsargi

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP), kurš ievēlēts no Latgales, saprot reģiona pašvaldību pārstāvju bažas. Pēc viņa domām, iedzīvotāju aizbraukšana no pierobežas "neapšaubāmi ietekmē teritorijas drošību – tām jābūt apdzīvotām".

"Te ir milzīgi apgabali tukši, tikai robežsargi staigā," uzsvēra J. Rancāns.

Viņa vadītā komisija uzdevusi jautājumu Aizsardzības un Iekšlietu ministriju vadībai par pašvaldību reformas ietekmi uz valsts drošību pierobežā. Aizsardzības ministrija atbildējusi, ka nekādas problēmas cilvēku prombraukšanā savas kompetences ietvaros nesaskatot.

To apstiprināja arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!"). Viņaprāt, drošības situācija pierobežā ar nav jāsaista ar reformu. Ministrs atgādināja, ka Latgalē esot spēcīga Zemessardze, un no tās neesot saņemta nekāda informācija, kas radītu satraukumu par reformu.

"Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis, kurš ilgus gadus vadīja Aizsardzības komisiju, tāpat uzskata, ka jebkurai pierobežai esot īpaša nozīme no drošības viedokļa, taču to nevajadzētu saistīt ar pašvaldību reformu. Viņaprāt, tieši mazie novadi nespēj vieni attīstīties un tāpēc to teritorijas tiek noplicinātas.

Ieprieks vēstīts, ka tieši pierobežas pašvaldības Latgalē ir visnabadzīgākās, ņemot vērā to ienākumus uz vienu iedzīvotāju.

Pēc temata

Simt tūkstoši Latvijas iedzīvotāju netiks pārstāvēti: ko atnesīs reģionālā reforma
Pie Latvijas ķersies Eiropas Padome: pašvaldības sūdzas par reformu

Galvenie temati