08:39 13 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1771
  • RUB86.3013
Politika
Saņemt īso saiti
32

Latvija uzskata, ka svarīgākais uzdevums ir panākt konflikta deeskalāciju Tuvajos Austrumos, turklāt politiska dialoga, nevis uzlidojumu ceļā.

RĪGA, 13. janvāris - Sputnik. Sestdien, 11. janvārī Briselē notika ārkārtas Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksme, vēsta Latvijas ĀM.

Sanāksmē tika apspriesta situācija Tuvajos Austrumos. ES dalībvalstu ārlietu ministri diskutēja par situācijas attīstību Irākā un Irānā un iespējām mazināt spriedzi Tuvo Austrumu reģionā, kā arī par Visaptverošā Rīcības plāna (JCPOA) nākotni.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sanāksmē pievērsa uzmanību nepieciešamībai piešķirt plašāku mandātu ES Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepem Borelam. Pēc politiķa domām, viņam jādod pilnvaras runāt ES vārdā, kā arī apsvērt iespēju atvērt ES delegāciju Teherānā.

Rinkēvičs akcentēja, ka jāatbalsta Irākas stabilitāte ar mērķi cīnīties pret ISIS (Krievijā un vairākās citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija). Viņš aicināja padomāt par jauniem diplomātiskiem pūliņiem, "saglabājot vienošanos par Visaptverošo Rīcības plānu jeb Irānas kodolprogrammu, vienlaikus domājot arī par citiem elementiem, piemēram, ballistisko raķešu programmu".

Latvijas diplomāts nosodīja un nosauca par nepieņemamiem uzbrukumus pret diplomātiskajām pārstāvniecībām un starptautiskās koalīcijas spēkiem, kuri atrodas Irākā ar mērķi cīnīties pret ISIS un apmācīt Irākas drošības spēkus.

Tomēr par galveno uzdevumu Rinkēvičs uzskata konflikta deeskalāciju Tuvajos Austrumos, lai saglabātu trauslo līdzsvaru Irākā un reģionā.

"Tālākais samilzušo pretrunu risinājums, tostarp Irānas kodolprogrammas, ballistisko raķešu un agresīvās politikas jautājumam, ir panākams politiska dialoga ceļā," uzsvēra ministrs.

Tiesa, pie tam viņš piebilda, ka Latvija pilnībā saprotot ASV bažas par pašreizējo situāciju.

Situācija Tuvajos Austrumos

2. janvāra naktī ASV organizēja operāciju Bagdādes starptautiskās lidostas rajonā, uras rezultātā gāja bojā Irānas Islāma revolūcijas sargu korpusa elitārās vienības komandieris ģenerālis Kasems Suleimani, kurš atradās Irākā oficiālā vizītē, un Irākas šiītu zemessargu komandiera vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss, kurus Vašingtona uzskata par uzbrukuma organizatoriem ASV vēstniecībai Bagdādē 31. decembrī.

5. janvārī Irākas parlaments atbalstīja vienošanās laušanu ar ASV vadīto koalīciju un ārvalstu bruņoto spēku izvešanu no valsts teritorijas.

7. janvāra naktī Islāma revolūcijas sargu korpuss (IRSK) paziņoja, ka tiek sākta operācija atmaksai par korpusa speciālo uzdevumu vienības "Kuds" komandiera ģenerāļa Kasema Suleimani slepkavību. Teherāna apšaudīja ar "zeme-zeme" klases raķetēm ASV armijas bāzes Al Asadu un Erbilu.

Šajā saspringtajā situācijā notika traģēdija, kas skāra nevainīgus civiliedzīvotājus. IRSK kļūdas rezultātā notrieca Ukrainas pasažieru lidmašīnu, jo radās iespaids, ka tas ir ienaidnieka mērķis.

Sestdien, 11. janvārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc pārrunām ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli Kremlī paziņoja: ja Tuvajos Austrumos sāksies plaša karadarbība, katastrofas rezultātus izbaudīs visa pasaule.

Pēc temata

Irānas PGA sistēma notrieca lidmašīnu, ko uzskatīja par spārnoto raķeti
Latvija izjutīs ASV un Irānas konflikta sekas: eksperts pastāstīja par sliktāko scenāriju
"Simtiem reižu spēcīgākas": Latvijas karavīrs pastāstīja par uzbrukumu ASV bāzei Irākā

Galvenie temati