16:20 21 Janvāris 2021
Tiešraide
  • USD1.2101
  • RUB89.0850
Politika
Saņemt īso saiti
27

Parakstīties par grozījumu par Rīgas domes jaunā sasaukuma pilnvaru termiņa pagarināšanas atcelšanu varēs tikai klātienē, parakstu vākšanas punkti tiks organizēti gan Latvijā, gan ārvalstīs; uz ko cer iniciatori.

RĪGA, 30. decembris – Sputnik. Parakstu vākšanu referenduma rīkošanai par Rīgas domes jaunā sasaukuma pilnvaru termiņa pagarināšanas atcelšanu plānots rīkot no 16. janvāra līdz 14. februārim, vēsta avīze Diena. Plānotās izmaksas varētu sastādīt aptuveni miljonu eiro.

23. decembrī Latvijas prezidents Egils Levits uz diviem mēnešiem apturēja Saeimas pieņemto Pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumu stāšanos spēkā, kuri paredz Rīgas domes ievēlēšanu uz termiņu virs pieciem gadiem gadījumā, ja esošā dome tiks atlaista un notiks pirmstermiņa vēlēšanas. Levits pieņēma šo lēmumu, jo ar šādu lūgumu pie viņa vērsās vairāk nekā trešā daļa Saeimas deputātu – šādu kārtību paredz Latvijas Satversme. Ja opozīcijas ierosinājumu atbalstīs vairāk nekā trešā daļa vēlētāju – 154 868 cilvēki, – grozījumi tiks iesniegti balsojumam referendumā.

Kā tiks organizēta parakstu vākšana

Šobrīd Centrālajai vēlēšanu komisijai nav precīzu aprēķinu par to, cik izmaksās parakstu vākšana, taču CVK pārstāve Laura Zaharova pastāstīja, ka, saskaņā ar provizoriskajiem datiem, izmaksas varētu sasniegt aptuveni miljonu eiro.

Tēriņi ir atkarīgi no tā, cik parakstu vākšanas punktu nolems organizēt pašvaldības. Saskaņā ar likumu, šo lēmumu pieņem pilsētu un novadu domes, taču tām ir jānodrošina vismaz viens iecirknis katriem 10 tūkstošiem vēlētājiem.

Ja nepieciešamo parakstu skaitu izdosies savākt, CVK būs jāizsludina tautas balsojums, kurš notiks ne agrāk kā vienu mēnesi pirms un ne vēlāk par diviem mēnešiem pēc tā izsludināšanas.

Saskaņā ar Satversmi tautas balsojumu nevarēs sarīkot, ja atkārtotā Saeimas balsojumā par likuma pieņemšanu nobalsos ne vairāk par trīs ceturtdaļām no deputātu skaita.

Pēc Zaharovas sacītā, elektroniska parakstu vākšana nenotiks – šāda procedūra nav paredzēta likumprojektiem, ko aptur prezidents. Tādēļ iniciatīvu varēs atbalstīt tikai klātienē, ierodoties parakstu vākšanas vietā. Turklāt tās tiks organizētas arī ārvalstīs.

Likums ir jāievēro

Prasību par likuma apturēšanu parakstīja 41 opozīcijas deputāts. Grozījumi tika pieņemti bezprecedentā kārtībā: pēc noraidīšanas atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā tiem, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, pat nebija jānonāk parlamenta sēdē, taču tos apstiprināja balsojumā.

Zaļo un zemnieku savienības valdes loceklis Armands Krauze norādīja, ka opozīcija iniciējusi parakstu vākšanu, lai apturētu prettiesisku grozījumu pieņemšanu. Taču viņš necer, ka nepieciešamo parakstu skaitu izdosies savākt, jo tam ir atvēlēts pārāk īss termiņš. Pēc viņa domām, Satversmes punkti, kuri skar parakstu vākšanas kārtību, ir jāizmaina.

Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas vadītāja Inga Goldberga no "Saskaņas" arī norādīja, ka likums tika pieņemts nepienācīgā kārtībā, un tas, ka ir iniciēta parakstu vākšana, apliecina, ka jebkādu grozījumu pieņemšanas procesam ir jābūt demokrātiskam.

Goldberga uzsvēra, ka parakstu vākšana parādīs citiem deputātiem, ka likuma pārkāpšana ir nepieņemama. Saeimas vēsturē nav bijuši precedenti, kad atbildīgās komisijas lēmums tiktu ignorēts.

Deputāte komentēja grozījumu saikni ar Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.

"Kad komisija skatīja šos grozījumus, šādi jautājumi grozījumu iesniedzējiem tika uzdoti, bet sākotnēji viņi noliedza, ka tam ir kāds sakars ar Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.

Pēcāk tika apstiprināts, ka tas tiek darīts tikai RD dēļ.

Tas ir redzams komisijas sēdes protokolā, un arī klātesošie dzirdēja, ka tas ir viens no galvenajiem iemesliem," paziņoja Goldberga.

Viņa uzskata, ka, ja reiz grozījumi skar ne tikai Rīgas, bet arī citas pašvaldības, var rasties situācija, kad cietīs tie vadītāji, kuri rūpīgi veic savus pienākumus atbilstoši likumam. Pēc Goldbergas domām, esošā Rīgas domes vadība netiek galā ar pienākumiem, taču citu pašvaldību gadījumos šie grozījumi var tikt izmantoti kā nevēlama konkurenta izstumšanas instruments.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, 16. janvārī Saeima galīgajā lasījumā izskatīs likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kurā, pēc Saeimas Juridiskā biroja domām, nepietiek tiesiska pamatojuma. Tādēļ nav izslēgts, ka opozīcija bloķēs to līdzīgā veidā, un parakstu vākšana tiks sarīkota arī par šo jautājumu.

Galvenie temati