20:06 19 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1077
  • RUB70.6272
 Latvijas prezidents Egils Levits

Kļūda gadījās: jaunajam Latvijas prezidentam nācās sniegt zvērestu divas reizes

CC BY-SA 2.0 / Ieva Ābele, Saeima
Politika
Saņemt īso saiti
83

Stājoties amatā, jaunais Latvijas prezidents Egils Levits solījās izturēties taisnīgi pret visiem iedzīvotājiem: tiesa, pirmajā reizē sniegt zvērestu viņam neizdevās.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Saeimas ārkārtas sēdē 8. jūlijā jaunievēlētais Latvijas prezidents Egils Levits sniedzis zvērestu un oficiāli iestājās amatā.

Sēdes tiešraide bija skatāma Saeimas mājaslapā.

"Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās sirdsapziņas," pateica Levits.

Tiesa, neiztika arī bez starpgadījumiem – Levitam nācās atkārtot zvērestu divas reizes, jo pirmajā reizē viņš sajauca pēdējo vārdu: vārda "sirdsapziņa" vietā viņš pateica "apziņa".

Tādēļ Saeimas spīkere Ināra Mūrniece palūdza prezidentu atkārtot zvērestu, lai tā teksts pilnībā atbilstu Satversmei.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, bez starpgadījumiem neiztika arī Levita ievēlēšanas process – partija "Saskaņa" apsūdz Saeimas prezidiju nopietnā procedūras pārkāpumā, nosakot prezidenta vēlēšanu datumu.

Egilu Levitu ievēlēja prezidenta amatā Saeimas ārkārtas sēdē 29. maijā. Viņa kandidatūru atbalstīja 61 deputāts.

Augstajam postenim pretendēja arī tiesībsargs Juris Jansons un šobrīd jau bijušais KPV LV deputāts Didzis Šmits, taču jau no sākta gala bija skaidrs, ka viņi nespēs sastādīt Levitam nopietnu konkurenci, jo viņš bija koalīcijas vienotais kandidāts.

Egils Levits piedzima Rīgā 1955. gadā. 1972. gadā kopā ar ģimeni emigrēja uz Vāciju. Tur Levits ieguva politologa un jurista diplomu.

Kad sākās "Atmoda", Egils Levits aktīvi atbalstīja Latvijas neatkarības kustību. Kā rezultātā viņš kļuva par 5. Saeimas deputātu no partijas "Latvijas ceļš".

Vēlāk Levits bija tieslietu ministrs un vicepremjers Valda Birkava valdībās. Pēc viņa atkāpšanās Egils Levits aizgāja no politikas un kļuva par Latvijas vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā.

Kad 1995. gadā Latvija kļuva par Eiropas Padomes locekli, Levits kļuva par šīs organizācijas tiesnesi, savukārt kopš 2004. gada maija, kad Latvija iestājās ES, tika norīkots ES tiesneša amatā. Šo amatu viņš ieņēma līdz kļūšanai par Latvijas prezidentu.

Levits ir ne vien pastāvīgs "latviskas Latvijas" koncepcijas atbalstītājs, bet arī daudz ir izdarījis, lai šī koncepcija tiek nostiprināta valsts likumos.

Turklāt jaunievēlētais Latvijas prezidents Egils Levits varēja būt labi pazīstams ar nacistu sodītāju, kuru apsūdz genocīdā, tādēļ Krievijas Izmeklēšanas komitejai ir pamats viņu nopratināt.

Pēc temata

Rīgu slēgs Levita dēļ: Latvijas prezidenta inaugurācija var paralizēt galvaspilsētu
Kārtējā kļūme: Levita inaugurācijas balli aicināts apmeklēt izdomāts rakstnieks
Mazāk nekā trešdaļu iedzīvotāju apmierina Levita ievēlēšana, bet 18% nezina kas viņš ir
Levita priekšgājēji: ebreji un vara Latvijā

Galvenie temati