00:31 23 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1130
  • RUB70.9699
EK prezidents Žans Klods Junkers

Prezidents Junkers diagnosticējis Eiropai "libido" zudumu

© Sputnik / Алексей Витвицкий
Politika
Saņemt īso saiti
33

Eiropas Savienības valstu līderu neformālais samits Rumānijā 9.-10. maijā tika plānots ar mērķi demonstrēt ES vienotību pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un deva iespēju prezidentam Junkeram publiskos savu vēstījumu Eiropai.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. ES neformālā samita deklarācija bija visai miglaina satura dokuments, tāpēc iedēvēts par Eiropas Komisijas aizejošā sastāva "desmit baušļiem", portālā Sputnik Igaunija pastāstīja Aleksejs Toms.

Tramps
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eiropas līderu tikšanās Rumānijā neatrisināja nekādas problēmas, taču tās mērķis nebija domstarpību pārvarēšana.

"Mēs apstiprinājām savu ticību tam, ka vienotībā esam stiprāki šajā aizvien vairāk nesakārtotajā un izaicinošajā pasaulē," pauž Briseles publicētās deklarācijas preambula. Pats dokuments jau iedēvēts par "Baušļiem", tādiem pašiem, ko Mozus saņēma Sinaja kalnā.

Iespējams, Eiropas komentētāju ironija liksies nepiemērota ticīgiem cilvēkiem, taču dokumenta sentences patiešām ir visai romantiskas, un saturs vairāk līdzinās laba vēlējumiem, nekā parastajiem lietišķajiem un konkrētajiem ES samitu lēmumiem.

"Mēs aizsargāsim vienu Eiropu – no Austrumiem līdz Rietumiem, no Ziemeļiem līdz Dienvidiem, - pauž pirmais deklarācijas punkts. - ...Nav vietas sašķeltībai, kas kaitē mūsu kolektīvajām interesēm.

Arī otrais bauslis runā par vienotību un gatavību kopā "gan priekos, gan bēdās" sastapt problēmas. Viegli uzminams, ka trešais bauslis arī ir par vienotību, taču tagad jau kopīgu lēmumu meklēšanas kontekstā savstarpējas sapratnes un cieņas garā.

Tālāk parakstītā deklarācija runā par gatavību aizsargāt Eiropas ideju un dzīves veidu, demokrātiju un likuma virsvadības principu, atbilst iedzīvotāju akūtajām vajadzībām un cerībām, rūpēties par nākamajām paaudzēm, būt godīgiem, ambicioziem (šī vārda pozitīvajā nozīmē) un censties ieņemt "atbildīga globālā līdera" vietu starptautiskajā arēnā.

Eiropas Komisijas prezidents nesaskata ES abpusēju mīlestību

Pirms samita, ko sasauca ES Padomes vadītājs Donalds Tusks, lai "demonstrētu vienotību, apspriežot tēmas, kas nerada domstarpības", EK prezidents Žans Klods Junkers, kurš pazīstams ar savu humora izjūtu, nosūkstījās par nepietiekamu mīlestību un valdzinājumu savienības valstu starpā.

"Mēs viens otru nemīlam. Mēs esam zaudējuši savu kolektīvo dzīvības spēku," teica Junkers intervijā vācu izdevumam Handelsblatt, komentējot vairāku ES valstu atteikšanos pievienoties eirozonai, taču acīmredzot runa nav tikai par Eiropas kopējo valūtu.

Iespējams, ka samita deklarācijas romantiski pamācošais tonis zināmā mērā atspoguļoja Junkera noskaņojumu, kurš pamet politiku.

"Kad stājos amatā, teicu, ka tā ir mūsu pēdējā iespēja nodemonstrēt eiropiešiem, ka viņu savienība patiešām strādā viņu labā, - teica EK prezidents samitā Sibiu. – Pēdējos piecus gadus esmu veltījis nenogurstošam darbam, lai izpildītu mūsu dotos solījumus. Domāju, dažos gadījumos mēs piepildījām cerības, citos, iespējams, netīkam galā... Tagad ES ir jāskatās uz priekšu, jāmācās no mūsu pieredzes un uz tās pamata jāveido jauni panākumi. Mums jābūt ambiciozākiem un mērķtiecīgākiem nekā jebkad."

Poļu "sazvērestība" izgāzusies – tā nav vajadzīga

Arī Briselei "opozīcijā strādājošās" Polijas, Ungārijas un Rumānijas līderi parakstīja samita noslēguma deklarāciju. ES to neuzskatīja par gatavību noslēgt mieru kopīgu mērķu labad, - valda uzskats, ka šis fakts drīzāk apliecina, cik miglainas ir deklarācijas nostādes un mērķi.

Eiropas līderi rūpīgi izvairījās par no Brexit tēmas, kam, principā, vajadzēja kļūt par vienu no galvenajiem samita jautājumiem, - viņi pat no šī vārda vairījās. Tikšanās Sibiu bija iecerēta kā pirmā Eiropas līderu apspriede pēc oficiālās attiecību pārtraukšanas ar Lielbritāniju.

Karalistes premjerministre Terēza Meja Rumānijā neieradās, taču formāli Londona, pateicoties kontinenta piešķirtajam papildu laikam, vēl joprojām ir ES daļa un pat, šķiet, organizēs EP vēlēšanas. Situācijas absurds vēl padziļināja vispārējo neizpratni par to, ko un kā darīt tālāk.

Viena no ES sāpīgākajām pašreizējām problēmām "karājas gaisā", attiecību pārtraukšana ar Lielbritāniju nodara ES lielāku ļaunumu nekā visas pārējās grūtības kopā, pat Višegradas grupas opozīcija, kam tagad pievienojusies arī Rumānija.

Pirms samita Rumānijā poļi mēģināja izveidot kaut ko līdzīgu opozīcijas blokam – iepriekš vēstīts, ka, gatavojoties hipotētiskakai sadursmei par ietekmes sfēru sadali un ES fondu naudu. Atbalstu Centrālajā un Austrumeiropā rast neizdevās, turklāt nekādas sadursmes Sibiu nebija. Tāpēc Varšavas kaisme izkūpēja gaisā.

Tomēr mieles, kā mēdz teikt, ir palikušas un vēl iespaidos nākamo samitu, kas ieplānots 28. maijā, tātad pēc EP vēlēšanām, kad spēku izvietojums būs skaidrs un īpaša nozīme būs galveno posteņu sadalei Eiropas Savienībā.

Pēc temata

ES "smagsvarnieki" apšauba Šengenas nākotni
Politologs paskaidrojis, kāpēc Baltijas valstis var "aizbēgt" no ES
New York Times: kuras ES valstis gūs vislielākos zaudējumus Brexit rezultātā
Rumānijas premjerministre apsūdzējusi Rietumus dubultos standartos

Galvenie temati