05:19 17 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1034
  • RUB70.3938
Juris Pūce

Jaunā novadu reforma izmaksās 1% iekšzemes kopprodukta

© Photo “Attīstībai / Par!”
Politika
Saņemt īso saiti
157

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce vēlas īstenot administratīvi teritoriālo reformu par eirofonu naudu vai palielināt budžeta deficītu.

RĪGA, 18. februāris — Sputnik. Jaunā administratīvi teritoriālā reforma var Latvijai izmaksāt 1% iekšzemes kopprodukta (IKP), intervijā LTV raidījumam "De facto" atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Reformas sākšanai nepieciešami 800 tūkst. eiro, 500 tūkst. no tiem ar valdības atļauju jau atrasti VARAM dzīlēs. Līdzekļi tiks izlietoti papildu darbinieku algošanai, pētījumu datu atjaunošanai, sarunu organizēšanai ar iedzīvotājiem katrā novadā. Taču 220 tūkst. eiro tiks atvēlēti informatīvai kampaņai.

Galvenie tēriņi būs saistīti ar infrastruktūras projektiem – valsts tos finansēs, lai veicinātu novadu vēlmi apvienoties. Domājams, šiem nolūkiem tiks iztērēti 300 miljoni eiro.

"Aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta parasti aiziet šādiem pasākumiem. Igaunijā nupat kā realizēja reformu un aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta novirzījuši pašvaldību investīciju programmai, - intervijā raidījumam pauda Pūce. – Es jebkurā gadījumā plānoju, ka šim nevajadzētu būt pasākumam, kas notiek uz jebkuras citas jomas rēķina, vai nedodot viņiem iespēju attīstīties. Vai nu izmantosim Eiropas fondu līdzekļus, vai arī, ja tie vēl nav pieejami, iespējams, valdībai būtu jālemj par to, ka mēs uzsākam sarunas ar Eiropas Komisiju par iespējamu tā saukto reformas atkāpi no budžeta deficīta limita. Tā kā, piemēram, šobrīd tiek izmantota veselības aprūpe".

Pūce atzina, ka valdībai viņš šos argumentus vēl neesot atklājis, jo šis jautājums esot jāapspriež budžeta sagatavošanas procesā.

Patlaban aptuveni puse pašvaldību Latvijā neatbilst likumā paredzētajiem kritērijiem. Valdošā koalīcija gandrīz nekavējoties paziņoja, ka iecerējusi administratīvi teritoriālo reformu pirms 2021. gada pašvaldību vēlēšanām. Kā viens no reformas scenārijiem minēta iecere izveidot 29 novadus un deviņas reģionalās nozīmes pilsētas.

Šomēnes plānots sagatavot īpašu likumu reformas sākšanai, pēc tam līdz vasaras vidum tiks iesniegti konkrēti kritēriji jaunu pašvaldību radīšanai un sāktas konsultācijas ar iedzīvotājiem un pašvaldībām. Reformas galīgā modeļa izstrāde gaidāma oktobrī.

Igaunijas parlaments 2016. gada jūnijā apstiprināja Administratīvās reformas likumu. Tās rezultātā vietējo teritorijālo veidojumu skaits Igaunijā samazinājās vismaz trīskārt, daļa pagastu tika apvienoti. Pagājušajā nedēļā valsts premjerministrs Jiri Ratass informēja, ka reforma ir noslēgta.

Pēc temata

Zelmenis: sabiedrības sašķeltība iestumj Latviju nabadzības spirālē
Latvijā atgriezušies simtiem cilvēku. Valstij ir iemesls palepoties
Par vai pret: Latvijas iedzīvotāji varēs tiešā veidā balsot par likumiem

Galvenie temati