RĪGA, 5. februāris – Sputnik. Jaunās koalīcijas nolūks steigšus veikt administratīvi-teritoriālo reformu izraisījis pašvaldību satraukumu, kuras sen ir skeptiski noskaņotas attiecībā uz plašām pārmaiņām šajā jomā. Vietējās varasiestādes uzskata, ka tās nav pietiekamā mērā iesaistītas šajā procesā, raksta Skaties.lv.
Šobrīd Latvijā ir 119 pašvaldības, iepriekšējā administratīvi-teritoriālā reforma tika īstenota pirms desmit gadiem. Kopš tā laika tika veikti arī citi mēģinājumi veikt izmaiņas šajā jomā, taču, pirmām kārtām, pašu pašvaldību iebildumu dēļ visi šie plāni netika īstenoti.
Šobrīd apmēram puse pašvaldību neatbilst likumdošanas kritērijiem, un jaunā valdība – vismaz runājot publiski – ir apņēmības pilna ievērojami samazināt pašvaldību skaitu.
Pirmdien, 4. februārī, atbildīgais ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") pastāstīja par plāniem šajā jomā koalīcijas partneriem. Šomēnes plānots sagatavot speciālu likumu reformas uzsākšanai, tālāk ap vasaras vidu tiks piedāvāti konkrēti kritēriji jaunu pašvaldību izveidošanai un uzsāktas konsultācijas ar iedzīvotājiem un pašvaldībām. Reformas gala modelis gaidāms oktobrī.
"Mēs esam apņēmušies, ka pabeigsim reformu līdz pašvaldību vēlēšanām. Mums būs jāpieņem politisks lēmums, kā izskatīsies reforma, cik pašvaldību un kādas viņas būs," - norādīja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Nedrīkst izmantot vienu pieeju visiem
Iespējamās reformas ātrais temps izraisa bažas Pašvaldību savienībā, kura uzsver, ka šobrīd netiek rīkots pietiekams skaits konsultāciju, un nav pārliecības, ka pārmaiņas būs reģionu interesēs.
"Vadošā doma tiem, kas to grib darīt, ir, ka tad varētu samazināt patstāvīgi pieņemamos lēmumus un vairāk diktēt no centra.
Cilvēki iet atpakaļ uz padomu savienības laika domāšanu, ka lēmumu pieņemšana konkrētās vietās nebija pieņemama, ka visam vajadzēja virzīties no augšas," - uzskata Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis.
Pēc viņa domām, svarīgi domāt ne tikai par attīstības centriem, bet arī par pierobežu, lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijām, piejūras pašvaldībām un tā tālāk. Nevar būt viens lēmums un viena mērvienība visām pašvaldībām.
Ministrs Pūce sagaidīja vietējo varasiestāžu skepsi.
"Es neesmu pārsteigts. Esmu apsolījis visām pašvaldībām būt atvērts diskusijai un saprātīgos argumentus iekļaut reformas tvērumā," - uzsver Pūce.
Plānots, ka pārveidojumu īstenošanai tuvāko divu gadu laikā valsts budžetā jāatrod 800 tūkstoši eiro.
