RĪGA, 18. maijs – Sputnik. Eiroparlamenta deputāti no visām Eiropas Savienības valstīm atbalstīja krievu skolu saglabāšanu Latvijā, pastāstīja eirodeputāts no "Latvijas Krievu savienības" Miroslavs Mitrofanovs. Viņa video uzruna publicēta partijas Facebook lapā.
Parakstu vākšanu organizēja eirodeputāti, kuri pārstāv Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus: Miroslavs Mitrofanovs un Andrejs Mamikins.
Uzrunā tiek kritizēts lēmums par pilnu vidējās izglītības pāreju Latvijā uz latviešu valodu. Autori atgādina, ka Eiropas Savienību veidojošie pamatprincipi ir nacionālo mazākumtautību cieņa un tiesību aizsardzība, un aicina pārskatīt skolu reformu.
Dokuments adresēts Saeimai un Latvijas Ministru Kabinetam.
Aicinājumu parakstīja 115 eirodeputāti, kuri pārstāv visas 28 Eiropas Savienības valstis un praktiski visas parlamentu frakcijas.
"Tā ir bezprecedenta solidaritātes paušana attiecībā pret nacionālajām mazākumtautībām, it sevišķi – attiecībā pret Eiropas Savienības krievvalodīgajiem iedzīvotājiem," — teikts Latvijas Krievu savienības ziņā.
Miroslavs Mitrofanovs pateicies visiem deputātiem, kuri atbalstījuši aicinājumu aizstāvēt izglītību krievu valodā, un tiem, kuri nodrošināja parakstu vākšanu – Andrejam Mamikinam un sava biroja darbiniekiem.
"Bez pārspīlējuma var droši teikt, ka tā ir liela uzvara, un palīdzēs mūsu cīņā," — uzsvēra Mitrofanovs.
Deputāts paskaidroja, ka ar to viņš domā cīņu ne vien par krievu skolu saglabāšanu Latvijā, bet arī par apcietināto krievvalodīgās kustības dalībnieku – Aleksandra Gapoņenko un Vladimira Lindermana – atbrīvošanu.
"Pēc tam, kad vairāk nekā simts Eiropas politiķu no visām ES valstīm parakstījušies par izglītību nacionālo mazākumtautību valodās, varas iestāžu represijas pret mūsu partijas "Latvijas Krievu savienība" sapulces par krievu skolām dēļ, izskatās par nožēlojamu un neprātīgu oficiālās Latvijas mēģinājumu pretstatīt sevi Eiropas Savienībai. Eiropa ir ar mums! Mēs uzvarēsim!" — paziņoja Mitrofanovs.
Iepriekš eirodeputāts pastāstīja, ka nebija gaidījis šādu krievu skolu aizstāvības aicinājuma atbalstu. Tiesa, runa ir par parlamentāriešu personīgo pozīciju, kas varētu nesakrist ar viņu frakciju viedokli.
Viņš piebilda, ka līdz šim ES instances centušās neuzstāties pret nacionālajām elitēm, taču šodien šis princips mainās.
"Paskatieties, piemēram, uz konfliktu starp Briseli un Varšavu. Arī mēs panāksim to, lai attiecībā pret Latviju no Eiropas Savienības vadības puses tiktu sperti noteikti soļi. Un mēs neapstāsimies. Mums vēl ir laiks," — noslēgumā pateica Mitrofanovs.
