12:39 27 Maijs 2018
Rīga+ 21°C
Tiešraide
  • USD1.1675
  • RUB72.4935
Dzelzceļa vagona izkraušana

Gasparjans par biznesu Latvijā: prom uz Krieviju

© Sputnik / Михаил Мордасов
Politika
Saņemt īso saiti
59

Kāpēc Latvijas valdība, neskatoties uz nacionālās segregācijas un rusofobijas politiku, cenšas veidot biznesu ar Krieviju, no kā viņi baidās, un kāds tam visam sakars ar "Karību jūras pirātiem", pastāstīja politologs Armens Gasparjans.

RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Krievijas graudu eksports cauri Latvijas ostām noritēs vēl aptuveni trīs līdz piecus gadus, jo Ustjlugas ostā Ļeņingradas apgabalā plānots būvēt specializēto graudu termināli ar caurlaides spēju 5-6 miljonu tonnu graudu gadā.

Pēc ekspertu domām, terminālis faktiski pārņems šī veida kravas no Liepājas ostas, un graudi no Latvijas un Lietuvas nespēs kompensēt kravu zudumu no Krievijas.

Latvijas uzņēmēji pauda cerību uz sadarbību ar kolēģiem Krievijā un pat ir gatavi uzbūvēt graudu glabātavu, lai piesaistītu Krievijas tranzītu Liepājas ostai. Uzņēmēji aicināja nodarboties ar biznesu un nepievērst uzmanību varasiestāžu spiedienam un sankcijām.

Politologs un žurnālists Armens gasparjans komentēja situāciju savā iknedēļas ziņu apskatā radio Sputnik.

"Atgādināšu, ka šim paziņojumam sekoja viena Latvijas ministra uzruna, un viņš teica: ja kādam kaut kas Latvijā nepatīk, tinieties uz Krieviju. Tas bija teikts atklātā valodā. Protams, tāda politika rada visus priekšnoteikumus tam, lai bizness nesāktu vienoties," — paskaidroja Gasparjans.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Krievijas ekonomiskās sadarbības jautājums tiks lemts valdības līmenī, kura ar savu attieksmi "garantē" pilnīgus panākumus.

"Vispirms nolamāt, sarīkot nacionālu segregāciju, bet pēc tam teikt, sak, paklau, mēs te jums esam pārsteigumu sagādājuši, mums te ir tāda graudu glabātava, un vispār — mums ir brīnumains tranzīts. Neaizejiet, neklausieties politiķus, izglītības ministru, viņi nav nekas, uzklausiet uzņēmējus, sāksim biznesu," — Gasparjans sarkastiski raksturoja Latvijas mēģinājumus piesaistīt Krieviju savā biznesa vidē.

Politologs atzīmēja, ka Latvija patiešām ir ieinteresēta veidot partnerattiecības ekonomikā ar Krieviju, nevar būt, ka tā nebūtu ieinteresēta, jo ar šausmām gaida 2020. gadu, kad izsīks eirofondu avoti. Taču, pēc politologa domām, Latvijas valdība, iespējams nesaprot, kāpēc Krievija negrib ar viņiem ielaisties, jo pieradusi uzvelt savas problēmas citiem.

Tāpat Gasparjans komentēja Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča paziņojumu: Latvija esot gatava atbalstīt Somiju un Zviedriju, ja šīs valstis izlems pievienoties NATO. Cerību par tādu savienību pauda arī Latvijas Latvijas eksprezidents Valdis Zatlers, kurš uzskata, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās aliansei pārvērtīs Baltiju par NATO jūru un kļūs par Krievijas savaldīšanas instrumentu.

"Ļoti priecājos par to, ka cilvēki tā iedziļinājušies bruņoto spēku militārās celtniecības jautājumos. Esmu lepns un laimīgs par to, ka Latvijas politiķiem raksturīga stratēģiskā domāšana. Atlicis tikai noskaidrot, kādi ir Zviedrijas un Somijas militārie plāni. Krievijai ir normālas attiecības gan ar zviedriem, gan somiem. Kopš otrā pasaules kara beigām ne reizi neesmu dzirdējis par militāro konfrontāciju ar šīm valstīm," — norādīja Gasparjans.

Politologs atzīmēja, ka, iespējams, Latvijai ir savs viedoklis par militāro stratēģiju, un piebilda, ka XXI gadsimtā var radīt jebkuras koalīcijas, taču tagadējais karš nenozīmē fregates ierašanos, kura pagriežas un apšauda krastu ar lielgabaliem. Šāds priekšstats par karu, pēc politologa domām, drīzāk gan ir filmas "Karību jūras pirātu" stilā un ne mazākajā mērā nav saistīts ar realitāti.

"Šīs nebiedēto dīvaiņu dzīres nekad nenovedīs Baltiju ne pie kā laba, jo viņi nespēj vienoties par to, kāds rezultāts viņiem vajadzīgs," — noslēdza Gasparjans.

Pēc temata

Bergmanis par raķešu palaišanu, Latvijas armijas ambīcijām un siltām apakšbiksēm
Endziņš: uzņēmumu pārbaudēs Latvijas bankas pārkāpušas visas robežas
Mūrniece uzslavējusi Saeimu par krievu valodas iznīcināšanu Latvijā
Latvijā pasūdzējās par nepietiekamu uzticēšanos no Krievijas puses

Galvenie temati