Politika

Kas aizliedzis Latvijas sabiedriskajiem medijiem izmantot Sputnik materiālus

© Sputnik / Konstantin Chalabov / Pāriet pie mediju bankasRadio Sputnik studija
Radio Sputnik studija - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Kas tā tāda – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un kāpēc Aizsardzības ministrija tai palīdz kontrolēt Krievijas medijus.

RĪGA, 4. aprīlis — Sputnik. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu aizliegt sabiedriskajiem medijiem, tas ir, Latvijas televīzijai un radio izmantot aģentūras Sputnik materiālus, jo tas nostiprinot nepatīkamā Krievijas medija zīmolu Latvijā.

Padomes locekļi sašutuši par to, ka sabiedriskie mediji, ko finansē valsts, pastāvīgi izmanto aģentūras Sputnik materiālus, kuras reģistrācija Latvijā tika noraidīta.

Sputnik Latvija nolēma noskaidrot, kas ir NEPLP.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome koordinē valsts mediju politiku elektronisko mediju jomā, tas ir, televīzijā, radio un internetā, informē organizācija.

Iestāde tika izveidota 90. gados, lai "ievērotu vispārējos demokrātijas principus", taču faktiski apkalpo valdošo partiju intereses.

Formāli Padome ir neatkarīga, taču tās sastāvu apstiprina Latvijas Saeima, bet finansējumu saņem no valsts budžeta. Rezultātā NEPLP bieži atspoguļo Saeimas partiju vienošanās.

Padome seko "sabiedrisko interešu" ievērošanu visos elektroniskajos medijos, kuri darbojas Latvijas teritorijā, taču NEPLP ir īpašas pilnvaras attiecībā pret sabiedriskajiem medijiem — Latvijas televīziju un Latvijas radio. Padome nosaka sabiedriskā pasūtījuma parametrus šiem medijiem un regulē to izpildi.

Jau gandrīz trīs gadus struktūru vada Latvijas televīzijas ilggadējā redaktore Dace Ķezbere. Viņa pastāstīja, ka padome vērīgi seko Krievijas mediju darbībai, turklāt šajā jomā tai palīdz… Aizsardzības ministrija.

"Mums ir līgums ar Aizsardzības ministriju — viņi monitorē Krievijas mediju darbību," — pastāstīja Ķezbere intervijā Latvijas Avīzei pērn.

Kāpēc vajadzīgi tādi ārkārtas pasākumi, lai regulētu Krievijā veidoto saturu? Par to Latvijas politiķi runā gandrīz nerimtīgi — Krievijas kanāli un portāli apdraudot Latviju. Pie tam Latvijas pārstāvji atsaucas uz Eiropas lēmumiem.

Pirms gada Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par pretdarbību Krievijas medijiem, kuri it kā organizējot "naidīgu propagandu". Par galvenajiem draudu nesējiem tika nodēvēta aģentūra Sputnik un telekanāls RT, bet dažos dokumenta punktos pat tika ierosināts ieviest cenzūru.

Krievija vairākkārt uzsvērusi, ka bezprecedenta spiediens pret Krievijas žurnālistiem rietumvalstīs atgādina informācijas telpas tīrīšanu. Tas neatbilst starptautiskajām tiesību normām, kas paredz vienlīdzīgas tiesības saņemt informāciju un brīvi paust savu viedokli.

Taču Krievijas žurnālisti joprojām saskaras ar visdažādākajiem ierobežojumiem. Piemēram, Latvijā līgumu ar portālu Sputnik lauza nacionālā informācijas aģentūra LETA, un korespondenti bieži saskaras ar Drošības policijas īpašu interesi.

Jāpiebilst, ka starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" un RT galvenā redaktore Margarita Simoņana uzslavēja NEPLP par auditorijas piesaistīšanu Sputnik.

Liegums izmantot Sputnik materiālus samulsinājis arī latviešu žurnālistus. Daudzi atzīmējuši, ka Sputnik saturs nereti nepieciešams, lai vispusēji atspoguļotu notikumus. 

Ziņu lente
0