RĪGA, 25. janvāris — Sputnik. Intervijā portālam lvportals.lv Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kārtējo reizi komentēja situāciju Ukrainā un pastāstīja par Latvijas Republikas prioritātēm starptautiskajā arēnā.
"Diemžēl ir valstis, kuras arī tagad grib pārskatīt starptautisko kārtību – kā Krievija ar agresīvo rīcību Ukrainā. Taču ir valstis, to vidū arī Latvija, kuras vēlas šo kārtību saglabāt un uzskata, ka starpvalstu attiecībām ir jābalstās uz starptautiskajām tiesībām," — paziņoja ministrs.
Tādēļ, pēc politiķa domām, viens no Latvijas galvenajiem uzdevumiem ir stiprināt organizācijas, kas atbalsta un uztur esošo kārtību. To starpā ministrs nosauca ANO, EDSO, Eiropas Padomi, kā arī ES un NATO, kuras, pēc ministra vārdiem, ir tiešs Latvijas "valsts drošības un attīstības ietvars", ņemot vērā to, kas notika 2014. gadā.
Edgars Rinkēvičs paskaidroja, ka Latvija sper gan simboliskus, gan praktiskus soļus šajā virzienā.
"Pagājušajā gadā Saeima apstiprināja likumu par ANO Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu, kas dod iespējas tālāk juridiski risināt tādus no tiesiskā viedokļa būtiskus jautājumus kā, piemēram, Latvijas okupācijas fakta atzīšana," — uzsvēra Rinkēvičs.
Pēc viņa domām, tas kārtējo reizi apstiprina, ka Latvija visus strīdus ar jebkurām valstīm risina tiesas ceļā.
Tāpat ministrs intervijā pastāstīja, ka Latvija sākusi gatavoties ANO Drošības padomes vēlēšanām 2025. gadā, lai rastu iespēju strādāt tajā laikā no 2026. līdz 2027. gadam.
"Latvija starptautiskajā jomā ir gatava uzņemties vēl aktīvāku lomu," — atzīmēja RInkēvičs.
Atbilde uz Krimu
Nedēļas sākumā Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš savā lapā Twitter vēstīja, ka NATO bataljons Latvijā dislocēts, atbildot uz Krievijas darbībām Ukrainā.
Представители России нередко в СМИ высказывают озабоченность насчёт "продвижения НАТО на Восток и укрепление инфраструктуры в странах Балтии”. То чего подзабывают — дополнительное укрепление оборонного потенциала НАТО в регионе произошло как ответ ПОСЛЕ присоединения Крыма к РФ pic.twitter.com/szyI6lDOgD
— Māris Riekstiņš (@Riekstins__M) 22 января 2018 г.
Kā zināms, Krima atgriezās Krievijas sastāvā saskaņā ar referendumu, kas tika organizēts pēc valsts apvērsuma Ukrainā. Par pievienošanos Krievijai nobalsoja 96,77% Krimas Republikas iedzīvotāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju.
Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par sev piederošu, taču īslaicīgi okupētu teritoriju. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdiem, Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem". Patlaban visās ekonomikas nozarēs un sociālajā sfērā Krimā vērojama pārliecinoša izaugsme.
