RĪGA, 3. februāris — Sputnik. Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins uz ASV pārstāves Nikijas Heilijas vārdiem par Krimas piederību atbildēja ar vārdiem no ASV Konstitūcijas, vēsta RIA Novosti.
ASV jaunā pastāvīgā pārstāve ANO Nikija Heilija ceturtdien pirmo reizi uzstājās ANO Drošības padomes atklātajā sēdē, kas bija veltīta situācijai Ukrainas austrumos. Viņa ar nožēlu atzīmēja, ka savā pirmajā runā esot spiesta nosodīt Krievijas agresīvās darbības pret Ukrainu. Heilija paskaidrooja arī to, ka ar Krimu saistītās ASV sankcijas palikšot spēkā, "līdz Krievija atdos Ukrainai kontroli pussalā."
"Šajā sakarā jāatsauc atmiņā, ka Savienoto Valstu Konstitūcijā skan lieliski vēsturiski vārdi: "Mēs – tauta!" – norādīja Čurkins atbildes uzrunā. "Krimas tauta nepārprotami pauda savu gribu referendumā," – atgādināja Krievijas pastāvīgais pārstāvis.
Sēdes gaitā izteicās arī Lielbritānijas pastāvīgais pārstāvis ANO Metjū Raikrofts, kurš norādīja, ka Krievija esot atbildīga par krīzi Ukrainā, kas, viņaprāt, sākusies pēc notikumiem Krimā. Čurkins atgādināja, ka viss sākās ar valsts apvērsumu, kas lielā mērā tika atbalstīts no ārienes.
Diplomāts arī norādīja kolēģim no Apvienotās Karalistes: "Atdodiet Folklenda salas, atdodiet Gibraltāru, atdodiet jūsu aneksēto Kipras daļu, atdodiet Čagosu arhipelāgu Indijas okeālā, ko esat pārvērtuši par milzīgu karabāzi. Varbūt tad jūsu sirdsapziņa būs mazliet tīrāka, un jūs varēsiet spriest par citām tēmām," – uzsvēra Vitālijs Čurkins.
Krima no jauna kļuva par Krievijas reģionu saskaņā ar referendumu, ko organizēja pēc valsts apvērsuma Ukrainā. Par atkalpievienošanos Krievijai nobalsoja vairāk nekā 95% pussalas iedzīvotāju.
Krievijas valdība vairākkārt ir atgādinājusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem un ANO Statūtiem nobalsoja par pievienošanos Krievijai.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins iepriekš atgādināja, ka Krimas jautājumā ir pielikts punkts.
Krievijas un Rietumvalstu attiecības pasliktinājās sakarā ar situāciju Ukrainā. 2014. gada jūlijā ES un ASV no sankcijām pret atsevišķām personām un uzņēmumiem pārgāja pie pasākumiem pret veseliem Krievijas ekonomikas sektoriem. Atbildot uz šiem lēmumiem, Krievija ierobežoja pārtikas produktu importu no valstīm, kas iesaistījās pret to vērstajās sankcijās: ASV, ES valstis, Kanāda, Austrālija un Norvēģija. ES līderi pieņēma lēmumu par ekonomisko sankciju pagarināšanu, ņemot vērā situāciju Ukrainā, līdz 2017. gada vidum.
