06:46 27 Februāris 2020
Tiešraide
  • USD1.0875
  • RUB71.2368
Politika
Saņemt īso saiti
80

Latvijas prezidents Raimonds Vējonis paziņojis, ka kaimiņus neizvēlas, un Krievijas mērķi no bruņoto spēku nostiprināšanas viedokļa ir saprotami tikai pašai Krievijai.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Latvijas un Igaunijas prezidenti ir apmierināti ar savu valstu sadarbību aizsardzības jomā un NATO lēmumu paplašināt klātbūtni reģionā, pastāstīja Raimonds Vējonis un Kersti Kaljulaida kopīgajā preses konferencē, vēsta aģentūra LETA.

Pie tam Vējonis paziņoja: "Kaimiņus neizvēlas, bet Krievijas rīcība, nostiprinot savus bruņotos spēkus un vienlaicīgi veicot dažādus treniņus, liek domāt, ka šo darbību mērķi zināmi tikai viņiem pašiem."

Igaunijas prezidente uzsvēra, ka Eiropas Savienības valstu rokās ir spēcīgs instruments – diplomātija.

Pēdējā NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums par alianses austrumu flanga pastiprināšanu. Jau 2017. gadā NATO plāno izvietot Baltijas valstīs un Polijā četrus daudznacionālos bataljonus.

Samitā tika pieņemts lēmums arī par to, kādas valstis formēs bataljonus. Lietuvā to veiks Vācija, Latvijā — Kanāda, Igaunijā — Lielbritānija, bet Polijā — ASV. Spēku paplašināšanu pie Krievijas robežām alianse aizbildina ar nepieciešamību mazināt draudus no Krievijas puses.

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nav ieinteresēta pastiprināt spriedzi nevienā punktā, tostarp arī Baltijas valstīs. Vienlaikus Kremlis brīdināja, ka NATO austrumu flaga pastiprināšanās nopietni pasliktinās drošību reģionā un visā Eiropā. Piemēram, Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu informēja, ka Krievija paplašinājusi Dienvidu kara apgabala personālsastāvu, ņemot vērā situācijas saasināšanos dienvidrietumu virzienā.

Baltijas valstu izdevumi aizsardzībai aug visstraujāk pasaulē

Baltijas valstīs aizsardzībai atvēlēto līdzekļu palielināšanās ir straujākā pasaulē – no 2014. gada Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizsardzības budžets ir dubultojies, ziņo analītiskā kompānija IHS Markit.

"Baltijas valstu aizsardzības izdevumu profils pēdējo divu gadu laikā ir krasi mainījies. Līdz 2018. gadam visu trīs valstu aizsardzības budžeti pārsniegs 2% IKP. Gan Igaunijā un Latvijā, gan Lietuvā aizsardzības izdevumi 10 gadu laikā dubultojas vai trīskāršojas," – ziņo IHS palātas galvenais analītiķis Kreigs Kefrijs.

IHS rīcībā esošie dati liecina, ka Igaunijas aizsardzības līdzekļi līdz 2019. gadam pieaugs līdz 501,51 milj. dolāru, lai gan 2005. gadā šie līdzekļi sastādīja 263,49 milj. dolāru. Izdevumi, ko 2005. gadā aizsardzībai atvēlēja Latvija, sastādīja 279,56 milj. dolāru, un līdz 2019. gadam tiem vajadzētu palielināties līdz 613,85 milj. Lietuva 2005. gadā aizsardzībai veltīja 386,47 milj., un 2019. gadā tie sastādīs 892,01 milj. dolāru.

Baltijas valstu aizsardzības budžeta pieaugumu analītiskā kompānija saista ar Krievijas un rietumvalstu konfrontāciju.

"Divus ar pusi gadus mēs vērojām politisko konfrontāciju Krievijas un Rietumu starpā no eskalācijas līdz militārai agresijai un neuzskatām, ka tuvākajā laikā šis process varētu beigties," – paziņoja IHS analītiķis Alekss Kokčarovs.

Viņš norāda, ka Krievijā un NATO palielinājies armijas manevru skaits, biežāk notiek incidenti Baltijas jūrā un Melnajā jūrā – gan gaisā, gan virs ūdens.

"Mēs neuzskatām, ka Krievija pieļaus starpvalstu konvencionālos karus Rietumos, tostarp arī ar NATO valstīm, taču pretdarbība var saglabāties gadiem ilgi," – uzsvēra analītiķis.

IHS ziņojumā norādīts, ka Krievijas aizsardzības izdevumi 2015. gadā pieauguši par 28,6% — tas ir augstākais rādītājs kopš 2002. gada. Taču Krievijas aizsardzības budžets 2016. gadā pirmo reizi kopš 90. gadiem ir samazinājies. Valsts apbruņošanās programmas mērķus sasniegšana ir atlikta no 2011.-2020.gg. līdz 2016.-2025.gg.

Pēc temata

Ar žogu nepietiek: robežsargus stiprinās no gaisa
Latvijas NATO bataljonā būs tikai puse kanādiešu
Latvija un Lietuva nolēmušas sinhronizēt iepirkumus aizsardzības jomā

Galvenie temati