Pie Kaļiņingradas Baltijas jūra atkāpās par 15-20 metriem.
Eksperti skaidroja, ka tas saistīts ar ilgstošu austrumu vēja iedarbību.
Baltijas jūras atkāpšanās saistīta ar ilgstošu austrumu vēja iedarbību, skaidroja eksperti.
Okeanoloģijas institūta Piekrastes sistēmu laboratorijas vadītājs Boriss Čubarenko pastāstīja, ka ūdens atkāpies pretējā krasta un Baltijas dienvidu virzienā. Pie tam novērota strauja ūdens temperatūras krišanās. Tā samazinājusies par desmit grādiem.
Nolaidenu nogāžu rajonā jūra atkāpusies par 15-20 metriem, un ūdens līmenis samazinājies par 60 centimetriem.
Vislinskas strēlē izveidojās nelielas sauszemes saliņas. Pie tā saucamās Kuršu strēles pamatnes Zeļenogradskā dienas gaismā parādījās sena meža celmi.
Uzplūdi sāksies, tiklīdz norimsies austrumu vējš. Pēc tam sāksies pretējs process, sola zinātnieki.
Relikta koku atliekas Baltijas jūras krastā.
Relikta koku atliekas Baltijas jūras krastā.
Relikta koku atliekas Baltijas jūras krastā.
Baltijas jūras krastā, kur ūdens atkāpies par 20 metriem, parādījušies reliktu koku celmi.
Relikta koku atliekas Baltijas jūras krastā.
