01:23 10 Maijs 2021
Tiešraide
  • USD1.2059
  • RUB89.4671
  • RUB89.4671
Viedoklis
Saņemt īso saiti
86

Kopīgais paziņojums, ar ko nesen nāca klajā Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, kancleres kundze Angela Merkele, "Rotšildu prezidents" Emanuels Makrons, PVO ģenerāldirektors un desmits dažādu, pārsvarā – Eiropas valstu vadītāju, ir pelnījis īpašu vērību.

Viņi konstatēja, ka nacionālās valdības nav spējušas pārvadēt pandēmijas sekas, un pieprasīja, lai cilvēce pēc iespējas ātrāk pārietu vispasaules valdības pakļautībā. Un šķiet, ka viņi jau laikus rezervē sev siltas vietiņas. Par līderu plāniem portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Jā, formāli runa ir vienīgi par "vispasaules līgumu par pandēmijas apturēšanu", tomēr piezīmes, kas pavada kolektīvo vēstuli, demonstrē: autoru ambīcijas ir plašākas. Piemēram, pašu koronavīrusa pandēmiju viņi dēvē par "lielāko izaicinājumu pasaulei kopš 40. gadiem", piedāvāto līgumu atklāti salīdzina ar "1945. gada līgumu" (proti, Jaltas līgumu).

Tīri cilvēcīgi viņus var saprast. Džonsons, Merkele un, iespējams, arī Makrons ir tipiskas "klibās pīles". Frau Kanzlerin nogrims politiskajā Lētā jau decembrī. Makrona perspektīvas tuvākajās prezidenta vēlēšanās ir skābas. Lielākā daļa britu nevēlas redzēt premjerministra krēslā Džonsonu. Bet viņiem tak gribas vēl pastūrēt.

Nav tikai skaidrs, ko visi šie grimstošie kuģi var piedāvāt pasaulei? Savu pārvaldes pieredzi. Tomēr savu valstu līmenī viņi tikuši galā ļoti slikti. Bezjēdzīgie lokdauni noveduši līdz bankrotam lielu skaitu vidējo un mazo uzņēmumu, gandrīz nobeiguši tūrismu. Atmiņā ataust Obamas nemirstīgā frāze: Eiropas ekonomika ir "saplosīta gabalos".

Vakcinācijas process ir pārvērties par bezgalīgu skandālu virkni. Līdz baltkvēlei novestie iedzīvotāji regulāri iziet ielās, rīko grautiņus un kaujas ar likumsargiem. Valdības vēl vairāk piegriež skrūves, piespriež drakoniskus sodus, organizē atklātu segregāciju ar savām kovidpasēm un, riskējot ar iedzīvotāju dzīvībām, vēl aizvien atsakās no Krievijā izstrādātās vakcīnas.

Vienlaikus valstis, ko nicinoši dēvēja par "jaunattīstības valstīm", sekmīgi cīnās ar koronavīrusu, iepērk Krievijas vakcīnu un, izmantojot lejupslīdi Eiropā, aktivizē savu ekonomiku.

Viss aizvadītais gads Eiropas līderiem ir izvērties par vienu vienīgu episku izgāšanos. Taču viņi nelūdz piedošanu, nedodas pensijā, viņi pēkšņi nolēmuši sevi iecelt vispasaules valdībā. Jā, protams, konspirologi jau brīdināja, ka tā būs, tikai nepateica, cik vājprātīgi tas viss izskatīsies.

Vispasaules valdības kandidāti lepni ziņo: viņiem padotās valstis cietušas krahu, kāds nav redzēts kopš Otrā pasaules kara gadiem. Ir tikai viena nianse: krahu organizējuši viņu pašu – nekāds koronavīruss nebūtu ticis galā viens pats. Rezultātā iedzīvotāji palikuši bez darba un bez perspektīvām, cer tikai uz kaut kādu valdības atbalstu.

Šie lieliskie vadītāji aizvadītajā gadā faktiski sākuši īstu karu pret savām tautām. Miljoniem cilvēku nonākuši uz nabadzības sliekšņa. Tagad Eiropas līderi nolēmuši, ka situācija dāvā viņiem izredzes uz "jaunu Jaltu". Sak, mēs te sarīkojām tādu melu karu, bet tagad pēc tā rezultātiem pārdalīsim pasauli sev par labu. ANO vairs nekam neder – tā mēs uzskatām. Valdības, kas sekmīgi pārvarējušas pandēmiju, jau anglosakšu presē apzieģelētas kā šausmīgi represīvas. Skaidrs taču: Eiropas polilitkajiem lūzeriem radusies neatkārtojama iespēja.

Piedāvātās vispasaules valdības galvenā "odziņa" – nevienu tur neievēlēs. Britu un amerikāņu mediji jau izskaidroja, kā to visu noformēs. Piemēram, žurnāls The Week piedāvā sēdināt pasaules galvas krēslā vienu cilvēku un piešķirt viņam vienkāršu "imperatora" titulu.

Iespējams, imperatora vietā organizēs veselu "politbiroju". Tomēr Briseles birokrātijas pieredze rāda, ka neviens par mūsu viedokli neinteresēsies. Vienkārši sanāks kopā godājami ļautiņi un iecels posteņos, ko vajag. Un viņi sēdēs savos krēslos līdz pastardienai. Demokrātija? Vēlēšanas? Nē, tādas lietas nav dzirdētas.

Pasaules valdības potenciālie locekļi savu darbību programmu cenšas turēt noslēpumā. Stāsta, ka tagad pandēmijas nāks viena pēc otras, tāpēc vakcinācijas režīms un kovidpases paliks uz mūžīgiem laikiem.

"Lielās atiestatīšanas" programma, ko lobē tie paši godājamie ļautiņi, kas plāno iecelt vispasaules valdību, liecina: karš Eiropā pret pašu tautu vēl nav galā. Valdības plānos ir piebeigt rūpniecību. Tas nesīs Eiropas tautām masveida bezdarbu un trūkumu. Garīgo barību dāvās transpersonas un LGBT. Kristīgās baznīcas aiznaglos – tās tak ir vīrusu un idejisku slimību perēklis.

Neskaidrs ir jautājums, kā patiesībā plānots organizēt astoņu miljardu cilvēku pāreju vispasaules vadības paspārnē. Kāds būs spaidu komplekss, kas ar spēku atbalstīs gubernatorus, iznīdēs partizānus mežos, spīdzinās dumpiniekus speciālos cietumos? Bijušie ANO mierneši, atšķaidīti ar NATO kareivjiem? Vācijas un Francijas apvienotā armija, par kuras izveidi tik ilgi spriež Makrons un Merkele? Nav zināms.

Īpašu baudu dāvā iespēja palasīt, kas parakstījis traģikomisko deklarāciju. Vispirms – kā tur nav? Tur nav ne ASV, ne Ķīnas. Ne Krievijas, ne Indijas. Ne Brazīlijas, ne Meksikas, ne Kanādas, ne Japānas. Atklāti sakot, tur nav apmēram simt septiņdesmit valstu no ANO locekļu saraksta. Toties dokumentu parakstījis PVO ģenerāldirektors, doktors Tedross Adhanoms Gebreiesuss. Protams, viņa organizācija jau kopš pašiem pirmsākumiem bija slīpēta tādam darbam. PVO dibinātājs Broks Čisholms bija atklāts, fanātisks vispasaules valdības idejas piekritējs. Nav pagājis ne gadsimts, un viņa idejai parādījušās izredzes.

Starp vispasaules valdības nākajiem locekļiem ir tādi ģeopolitiskie titāni kā Fidži, Albānija, pat Trinidade un Tobago. Tuvāk saraksta beigām pēkšņi ieraugām Ukrainu. Goda vārds, viņi tur ir ar "Volodimira Zelenska" parakstu.

Neviļus rodas doma, ka visa šī fantasmagorija ar vispasaules valdību iecerēta Ukrainas dēļ. Galu galā, Eiropai, kas sevi iedzinusi trūkumā, pat tik pieticīga teritorija būtu ļoti kārdinoša kolonija. Tur ir melnzeme, āboli, speķis, lēts un pieticīgs darba spēks. Cits jautājums – kā viņiem teritoriju turēt paklausībā. Pirms septiņiem gadiem vientiesīgos ukraiņus vilināja ar "dalību ES". Šīs himēras labad (vai atceraties "es gribu mežģīņu biksītes un ES?") slāvu tauta sagrāva savu valsti un noripoja līdz absolūti afrikāniskam dzīves līmenim.

Aleksandrs Frolovs
© Foto : фото из личного архива Александра Фролова

Ukraiņiem pamazām radās šaubas – vai tāds "burkāns" maz sasniedzams. Meitene, kas skandēja par mēžģīņu biksītēm, sāka meklēt darbu Krievijā. Līdz ar  "Ziemeļu straumes 2" virzību uz rietumiem šaubas tikai pieauga.

Bet te pēkšņi ukraiņus aicina vispasaules valdībā. Krievus neaicina, ukraiņus – aicina. Tas tik ir burkāns – jauns, varens! Var droši pavadīt vēl kādus gadus desmit, dzenoties tam pakaļ. Pēc tam godājamie ļautiņi no Eiropas izdomās vēl kaut ko.

Pēc temata

Ukraina, bēgļi, Brexit, pandēmija: eksperts par Eiropas integrācijas krahu
Kas vakcinēs Eiropu no vājinātas neatkarības vīrusa
Tagi:
valdība, pasaule

Galvenie temati