13:30 12 Maijs 2021
Tiešraide
  • USD1.2170
  • RUB89.4671
  • RUB89.9947
Viedoklis
Saņemt īso saiti
109

Latvija, Lietuva un Igaunija atzīmē kārtējo iestāšanās Ziemeļatlantijas aliansē gadadienu. Tagad Baltijas valstīm ir jauna "neatkarība" – viņus vada no NATO štāba Briselē.

Pirms septiņpadsmit gadiem Lietuvā piezemējās pirmie Beļģijas Gaisa spēku iznīcinātāji F-16. tagad Baltijā izvērsts vesels alianses grupējums – ātrās reaģēšanas mehanizētās brigādes, kuru pamatu veido internacionālie bataljoni nevis vietējo Ģenerālštābu, bet gan NATO ģenerāļu vadībā. No bēdīgi slavenās "neatkarības" atlikušas tikai atmiņas, atzīmēja Sputnik Lietuva autors Vladimirs Matvejevs.

Baltijas valstu pievienošanās NATO 2004. gadā ir jauns atskaites punkts Rietumu aukstajā karā pret Austrumiem. Tas sākās tālajā 1949. gadā, parakstot līgumu par Ziemeļatlantijas alianses dibināšanu. 2004. gada 29. martā kļuva skaidrs, ka solījumi par "NATO nepaplašināšanos uz Austrumiem", ko deva Gorbačovam, apvienojoties Vācijai 1988.-1989. gadā, ir tikai tukši vārdi, par ko atbildība nav jāuzņemas.

Šodien Rietumu līderi, acis nolaiduši, murmulē, ka uz papīra, sak, nekāds līgums nav parastīts, tā sakot, vārdu devu, vārdu ņēmu atpakaļ, kas tur liels. Mundiera gods NATO ģenerāļiem, prezidentiem un kancleriem ir nieka lieta. Baltijā tāds jēdziens nav dzirdēts nekad. Nodevība un karošana pret Krieviju ir mūžveca lieta.

Kad XVI-XVII gadsimtu mijā kopā ar poļiem mēģināja īstenot "Viltusdmitrija" projektu – sēdināt Maskavas tronī Grišku Otrepjevu ar careviča Dmitrija Ivanoviča vārdu. Pēc tam – 1863.-1864. gg. sacelšanās pret Krievijas impēriju par Žečpospoļitas un Lietuvas Lielkņazistes atjaunošanu. Piedevām Pirmā un Otrā pasaules kara gados lietuviešu nodevīgums plauka un zēla.

Gadsimtiem ilgais patoloģiskais naids pret Krieviju ir visas Lietuvas vēstures – gan senās, gan jaunākās –pamats. 1918. gadā aizbēga no Krievijas impērijas. Pat Neatkarības aktu parakstīja. Bet jau 1941. gadā ar ziediem rokās sagaidīja vācu birģermeistarus.

Nav nekāds brīnums, ka arī padomju impērijas sabrukums sākās Baltijas krastos. Labāk būt Eiropas pažobelei, ne PSRS vitrīnai. Bēgšana 1990. gadā bija veiksmīgāka. Taču arī tā nebija ilga – vien 14 gadi. Tagad Lietuvu vada nevis no Kremļa, bet gan no NATO štāba Briselē. Likumus, pēc kuriem jādzīvo tagad, saver Briselē, Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā.

Lūk, kāda neatkarība. Padomju laikā – mūsdienīgas ražotnes un ekoloģiska lauksaimniecība, ES un NATO laikā – militārie poligoni pļavu un apsētu lauku vietā, ko vago amerikāņu Abrams, zemi irdina nevis arkli, bet NATO lādiņi. Cauru gadu turpinās mācības pret "austrumu agresoru".

Jā, Lietuva tomēr izpelnījusies īpašu godu – tā kļuvusi par NATO ierindas marša "Krievija – agresors" pirmo vijoli. No Viļņas jau 17 gadus visskaļāk skan spiedzieni par "Krievijas draudiem". Apmaiņā pret Lietuvas zemju atsvešināšanu NATO poligonu vajadzībām Viļņai pat ļauj koriģēt marša tekstu. Bet ko iesākt ar jauno stratēģiju, ja pats "agresors" uz karu neatnāks?

Pēc temata

Baltijas valstis gatavojas karam ar Krieviju: Blitzkrieg vai Blitzkaputt?
"Karavīri ir sajūsmā": Latvijā ieradīsies jauni karavīri no ASV
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
Pleskava vai Polocka? Kāpēc Latvijas zemessargi mācās cīnīties pilsētu ielās
Tagi:
Baltija, NATO

Galvenie temati