13:31 17 Aprīlis 2021
Tiešraide
  • USD1.1986
  • RUB90.8921
Viedoklis
Saņemt īso saiti
73

2004. gadā Ronalds Emerihs uzņēma īstu hitu "Diena pēc rītdienas". Tajā bija viss, par ko mēs mīlam katastrofu filmas: greznas cilvēku bojāejas un ēku sabrukumu ainas, melodramatisks stāsts, skaista mūzika un varonīga uzvara pār grūtībām finālā.

"Diena pēc rītdienas" lieliski izskatās arī šodien, taču morāli tā ir novecojusi, iespējams pat "toksiska". Lieta tāda, ka tā ataino katastrofu, kas iznīcinās cilvēci vispārējas temperatūras krišanās dēļ. Filmas pamatā ir grāmata "Gaidāmā vispasaules supervētra", pirms 30 gadiem veikalu plaukti bija pārpilni grāmatām par to, kā planēta sasalst, portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Ne velti šodien bērnus un jauniešus aicina pievienoties cīnītāju ar globālo sasilšanu rindām. Gados vecāki cilvēki labi atceras, ka 1970. -90. gados galvenais bieds bija "jauns ledus laikmets". Par to aktīvi stāstīja tie paši izdevumi un televīzijas kanāli, kuri šodien mūs biedē ar globālo sasilšanu.

Tēma radās jau 1960. gadu beigās un to attīstīja ar to pašu kvēli, kā mūsdienās. The New York Times, 1969. gads: "Mums ir atlikuši divdesmit gadi." The Guardian, 1974. gads: "Ledus laikmets iestājas paātrinātā tempā". Drīz izmirs visi graudaugi un mums nebūs ko ēst. Bet vēl līdz tam mēs paliksim bez dzeramā ūdens. Venēcija nogrims, Maldīvas nogrims, Ņujorka kā Jaunā Atlantīda iegrims okeāna dibenā. Līdz 2000. gadam visu planētu pārklās ledus.

Un ko tad zinātne? Tā skrēja pa priekšu progresam, meklējot jaunus un jaunus, neapstrīdamus "zinātniskus" pierādījumus tam, ka globālais aukstums būs ātrs un šausmīgs: "Mēs visi mirsim."

Zinātnieki sacerēja monogrāfijas, rīkoja seminārus un vērsās pie varas iestādēm: "Dārgais prezidenta kungs! — 1972. gadā rakstīja Brauna universitātes slavenības prezidentam Niksonam. – Mums ir zināms, kā jums rūp pasaules nākotne, tāpēc mēs vēlētos informēt jūs par <... > augstu globālās klimata pārmaiņu varbūtību mērogos, ar kuriem civilizētā cilvēce vēl nav saskārusies... Strauji krītas temperatūra..."

"Globālais aukstums" uzreiz kļuva par ieroci aukstajā karā. Tieši šajā laikā Padomju Savienība rekordlielā tempā attīstīja savu naftas nozari un sāka iegūt gāzi. Bet rietumu partneri cieta no naftas cenu pacelšanās, ko viņiem "nodrošināja" arābu valstis 1973. gadā.

Izrādījās, ka krievu komunisti neierobežoti sūknē naftu Sibīrijā un pārdod visā pasaulē. Bet prezidents Niksons tajā pašā laikā mācīja amerikāņiem stingru ekonomiju – uzpildīt mašīnas katru otru dienu, uz šosejas nebraukt ātrāk par 100 kilometriem stundā, uzturēt temperatūru mājā ne augstāk par +18C un mazāk lidot ar lidmašīnām.

Mīts par globālo aukstumu vienkārši un skaidri pamatoja nepieciešamību atņemt Padomju Savienībai dabas resursus – nav taču taisnīgi, kad ziemā krieviem mājās ir silti, bet amerikāņiem auksti.

Vēlāk par šī mīta atvasinājumu kļuva "kodolziema". Radioaktīviem pelniem pārklātā pasaule, nāvējoši mākoņi debesīs, lielpilsētu drupas, pa kurām rāpo mutanti, "mirušā cilvēka vēstules" un tamlīdzīgas lietas. "Kodolziemu" veiksmīgi izmantoja politiskajam spiedienam uz Padomju Savienību, pieprasot vienpusēji samazināt kodolieroču arsenālu un piekāpties citos jautājumos. Kur tagad ir visas šīs briesmīgās pasakas?

2006. gadā, tikai divus gadus pēc "Dienas pēc rītdienas" pirmizrādes, Kannu festivālā prezentēja dokumentālo filmu "Neērta patiesība". Tās iedvesmotājs, sponsors un galvenais varonis ir amerikāņu politiskā klana pārstāvis, bijušais ASV prezidents Alberts Gors. Nākamajā gadā viņš saņēma par to Nobela prēmiju. Pēkšņi "patiesība" bija tāda, ka visas mūsu bēdas nāk no globālās sasilšanas.

Kā pēc komandas tie paši The New York Times un The Guardian, CNN un BBC ķērās klāt jaunas amerikāņu administrācijas aktuālajiem jautājumiem. Cilvēka darbība veicina oglekļa dioksīda emisiju atmosfērā. Tas noved pie sasilšanas. Sasilšana ir slikta. Kāpēc? Nejautājiet.

Atkal izrādījās, ka "mēs visi mirsim". 2009. gadā britu princis Čārlzs atvēlēja cilvēcei astoņus gadus. 2013. gadā The Guardian paziņoja, ka Arktika izkusīs pēc diviem gadiem.

Fridays For Future
© Sputnik / Алехандро Мартинез Велез

Zinātnieki arī steigšus ķērās klāt pie jaunās dienas kārtības apkalpošanas. Atkal semināri, konferences, vēstules prezidentiem. Tas viss noveda pie Kioto protokola un Parīzes klimata nolīguma parakstīšanas, lai gan daudzi eksperti joprojām asi kritizē mītu par globālo sasilšanu.

Jaunajam amerikāņu mītam, tāpat kā savulaik leģendai par globālo salu, ir tīri ekonomiska loģika. Tas ir mēģinājums iznīcināt konkurentus. Kas varētu būt vienkāršāk – marķēt kviešus un gāzi no Krievijas kā preces ar "oglekļa pēdām" un izstumt no tirgus, uzspiežot to vietā savējos.

Starp citu, globālās sasilšanas ģeopolitisko pamatu pilnīgi atklāti noformulēja "klimata ķēniņš" Džons Kerijs: "... Neviena valdība nespēs patstāvīgi atrisināt šo problēmu (klimata — red.piez.)... Risinājums nāks tikai no privātā sektora... Valdības uzdevums ir radīt privātpersonām visus apstākļus... Par to mēs cīnīsimies kā karā."

Vārdu sakot, suverēnajām valdībām tiek piedāvāts nodot pilnvaras privātajām korporācijām. Piemēram, korporācijai Heinz, kuras mantiniece ir Džona Kerija dzīvesbiedre.

Domājams, visām tautām ir pretenzijas savām nacionālajām valdībām. Lamāt valdību virtuvē ir mīļākais hobijs miljardiem cilvēku. Taču korporāciju īpašnieki, kuri šodien piedāvā sevi pasaules līderu lomai, pēdējā laikā demonstrē ļoti neadekvātu rīcību.

Ilons Masks, piemēram, pēc dažiem gadiem sola atcelt valodu kā saziņas līdzekli. Miljardieris-mormonis Trevors Miltons, kā jaunu modernu degvielu aktīvi reklamē ūdeņradi – vienu no sprādzienbīstamākajām gāzēm pasaulē.

Bils Geitss finansē eksotiskus projektus globālās sasilšanas apkarošanai. Viena no viņa iniciatīvām: piedāvāts palaist debesīs tūkstošiem lidmašīnu, lai tās izlaistu atmosfērā tonnām krīta. Šīs plīvurs paslēps mūs no Saules, un uz Zemers kļūs vēsāk. Tiesa, nekas neaugs, un nebūs ko ēst, taču sasilšana apstāsies, vai ne? Nē, tas nav joks, šo un līdzīgos projektus apsver zinātnieki Hārvardas universitātē.

Patlaban miljardieru projekti izskatās vien kā amizants trakums. Bet ja nu šiem puišiem tiešām izdosies tikt pie pasaules varas? Tad visiem būs mutes vaļā.

To būtu vērts paturēt prātā aprīlī ieplānotā klimata samita priekšvakarā. Amerikāņi jebkuru ideju spēj pārvērst par masu iznīcināšanas ieroci. Tostarp arī veco labo dabas aizsardzības ideju.

Pēc temata

SVF izdomājis, kā izglābt pasauli: fonda metodes Krievijai draud ar nabadzību
Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus
Uz britu ādas izmēģinās totālu grimšanu nabadzībā
Tagi:
klimata pārmaiņas, klimats

Galvenie temati