13:38 17 Aprīlis 2021
Tiešraide
  • USD1.1986
  • RUB90.8921
Viedoklis
Saņemt īso saiti
121

ASV valsts parāds ir sasniedzis 28 triljonus dolāru jeb 101% no IKP. Līdzīga situācija bija tikai pēc Otrā pasaules kara, 1946. gadā — 106%.

Cīņai ar pandēmiju Amerikas varas jau iztērējušas milzīgas summas, bet naudas budžetā tik un tā trūkst, nācās piesaistīt līdzekļus tirgū. Rezultātā valsts parāds sasniedzis 28 triljonus dolāru, tas ir lielāks par ASV IKP. Vai var tik daudz aizņemties un ko tas nozīmē lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti.

Parādu bedre

Amerikas Savienotās Valstis arvien dziļāk ielīda parādos kopš 2008. gada krīzes. Obamas laikā parādsaistības palielinājās par deviņiem triljoniem, Trampa laikā vēl par septiņiem. 2018. gadā tie sastādīja jau 78% IKP, proti, līmeni, ko Pasaules Banka sauc par bīstamu.

Saskaņā ar prognozēm, valsts parādam bija jāpārsniedz ASV ekonomikas lielumu pēc desmit gadiem. Bet tas notika daudz ātrāk – vainīga pandēmija un milzīgie izdevumi nacionālās saimniecības atbalstam. Pēc neatkarīgiem aprēķiniem, pagājušajā gadā valdība iesūknēja ekonomikā gandrīz deviņus triljonus dolāru.

Lūk, rezultāts: valsts parāds sasniedza 28 triljonus dolāru jeb 101% no IKP. Kaut kas līdzīgs notika tikai pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā — 106%.

Federālās rezervju sistēmas vadītājs Džeroms Pauels, šķiet, nesaskata lielu problēmu.

"Lieli aizņēmumi pandēmijas laikā kalpoja par tiltu pāri ekonomiskam bezdibenim: karantīnas, patēriņa izdevumu kritums, kuģu dīkstāve, tukšas viesnīcas un miljoniem bezdarbnieku. Lētie kredīti sniedza iespēju izmaksāt naudu darbiniekiem, nevis atlaist viņus un uzturēt aktīvus darba stāvoklī. No aizņēmumiem atlaistajiem izmaksāja bezdarbnieka pabalstus, lai viņi varētu samaksāt rēķinus un nopirkt ēdienu," viņš skaidro.

Tomēr, bijušais Finanšu ministrijas vadītājs Lourenss Samerss apgalvo, ka stimulēšana izrādījās pārmērīga. "Politiķi salīdzināja cīņu ar koronavīrusu ar kara izdevumiem, ieguldot triljonus ekonomikā. Turklāt sabrukušie budžeta ieņēmumi nevienu nemulsināja," viņš atzīmēja.

Vēl vairāk

Tā kā situācija ar valsts kases papildināšanu pasliktinās, ir jāaizņemas arvien vairāk: milzīgais budžeta deficīts pārsvarā tiek segts uz valsts obligāciju realizācijas rēķina.

2020. gadā (noslēdzies 30. septembrī) deficīts palielinājās vairāk nekā trīs reizes: līdz 3,1 triljonam dolāru. Un, kad "ieskaitīs" visus pasākumus koronavīrusa apkarošanai, sanāks četri triljoni. Iztikt bez jauniem aizdevumiem neizdosies.

Saskaņā ar Federālā budžeta komisijas aplēsēm, pēc pandēmijas, lēnas ekonomikas atgūšanas gadījumā 2025. gadā parāds sasniegs 117% no IKP.

Pagaidām tas neizraisa investoru raizes un netraucē ASV arvien vairāk ielīst parādos, jo tas izmaksā lēti.

"Valdība emitē vērtspapīrus — vekseļus vai obligācijas ar dažādiem dzēšanas termiņiem. Turklāt tirgus ir gana neierobežots, jo tie tiek uzskatīti par drošākajiem aktīviem," norāda The Wall Street Journal.

Kā atzīmē senators Džons Tjūns, "aizņēmumu jautājums mums šobrīd īpaši nerūp". Arguments ir tas, ka procentu likmes ir zemas. "Nauda ir kā par brīvu. Bet tā tas nav. Tā ir jāatdod," uzsver kongresmenis.

Un ko tālāk

JP Morgan Asset Management skaidro: svarīgs nav pats parāds, bet tā apkalpošanas maksa.

"Par spīti straujai izaugsmei, parādu saistību apkalpošana pašlaik ir daudz lētāka nekā, piemēram, 1990. gadu vidū – 2000. gadu sākumā, kad parāds bija zemāks par 50% no IKP, bet valdība strādāja ar budžeta proficītu," norāda bankas analītiķi.

Ja likmes palielināsies (bet tiklīdz beigsies krīze, tā arī būs, izšķirošie faktori te ir ekonomiskā izaugsme un inflācijas pastiprināšanās), tīrās procentu izmaksas attiecībā pret IKP palielināsies no pašreizējiem 1,3% līdz 3,2%.

Un tā ir pavisam cita situācija. Pēc dažām aplēsēm 2028. gadā tikai parāda procentu segšanai amerikāņi tērēs piekto daļu valsts budžeta.

Turklāt aptuveni puse ASV valsts parāda pieder ārvalstu investoriem, kuru vidū otro vietu ieņem Ķīna. Pekinas rīcībā ir valsts obligācijas par 1,1 triljonu un tā periodiski draud ar to izpārdošanu.

Ja šāds scenārijs tiks īstenots, Federālā rezervju sistēmā izpirks vērtspapīrus no tirgus, lai saglabātu zemas likmes un mazāku aizņēmumu apkalpošanas vērtību. Taču tas sniegs vien īstermiņa efektu.

Agrāk vai vēlāk investori zaudēs pārliecību par ASV valdības spēju atdot aizņemto naudu, sāks izpārdot vērtspapīrus un prasīs augstākas procentu likmes. Tam jau būs nopietnas ekonomiskās sekas.

Likmju pieaugums samazinās nedzēsto valsts obligāciju tirgus vērtību. Rezultātā virkne finanšu iestāžu, tostarp atklāti investīciju fondi, pensiju fondi, bankas, apdrošināšanas kompānijas un citi valsts parāda turētāji cietīs zaudējumus. Viss beigsies ar bankrotu vilni un kārtējo finanšu krīzi.

Pēc temata

Kas sagaida Latviju, ja tā nespēs atmaksāt savu parādu
Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu
Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Tagi:
IKP, valsts parāds, krīze, ekonomika, ASV

Galvenie temati