09:50 20 Aprīlis 2021
Tiešraide
  • USD1.2035
  • RUB91.7527
Viedoklis
Saņemt īso saiti
262

Zemessardzes vienības speciāli iekārtotajā "Mežaines" poligonā izspēlē kaujas operāciju taktiku darbam apdzīvotās vietās.

Ārēja agresija Latvijai nedraud, tāpēc tādas "pilsētu ieņemšanas" mācības satrauc tuvākos kaimiņus – Baltkrieviju un Krieviju. It īpaši ASV armijas un viņu sabiedroto plašo mācību "Defender Europe 21" fonā, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

No 12. marta "Mežaines" poligonā netālu no Skrundas notiek trīs nedēļas ilgas mācības Zemessardzes 1. Rīgas brigādes vienībām. Zemessargi izspēlē uzbrukumus pilsētas apstākļos ar apšaudēm. Nepārprotami, tāds uzdevums neatbilst viņu funkcijām, lai arī netiek izpildīts pirmo reizi. Zemessardzes vienības ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku daļa, to uzdevums ir reaģēt uz krīzes situācijām, rūpēties par sabiedrisko kārtību un atbalstīt militārās operācijas "otrajā ešelonā". Trieciena darbības pilsētas apstākļos – tā jau ir desanta un uzbrukuma bataljonu taktika.

Novērotājiem kaimiņos – Baltkrievijā un Krievijā var rasties iespaidz, ka Zemessardzes vienības (18 bataljoni) izspēlē Pleskavas vai Polockas ieņemšana (tīrīšana) ASV un to sabiedroto vērienīgo mācību "Defender Europe 21" fārvaterā. Tajās piedalās arī Latvija un citas Baltijas valstis (gaisa desanta operāciju sērijā "Swift Response"). Iepriekš Zemessardze piedalījās arī manevros "Northern Strike" ASV Nacionālās gvardes lielākajā mācību centrā - Camp Grayling.

Vienlaikus Ādažu poligonā notiek (15.-26. marts) starptautiskās militārās mācības "Kristāla bulta 2021", kurās iesaistīti divi Zemessardzes bataljoni un karavīri no Albānijas, ASV, Čehijas,  Itālijas, Lietuvas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Vācijas (kopā – 1700 kareivji). Spēki pilnveido "aizsardzības, apturēšanas un uzbrukuma operāciju kopīgu īstenošanu".

Nemierīgi ir arī Baltijas jūrā, kur 12. martā sākās starptautiskās mācības "Baltic MCM EX 2021". Tajās piedalās štāba kuģis "Varonis" un mīnu tralētājs "Tālivaldis" no Latvijas jūras spēkiem. Tāda militāra aktivitāte var šķist pārlieka, ņemot vērā objektīvo realitāti, tomēr Valsts aizsardzības koncepcijā paredzēts agresors kaimiņos.

Trieciena bataljonu taktika

Zemessardzes 1. Rīgas brigādes kareivju trīs nedēļas ilgās apmācības tiek veidotas pakāpeniski – no ielu cīņu teorijas (ņēmot vērā karus Sīrijā un Kalnu Karabahā) līdz individuālo un kolektīvo cīņas iemaņu pilnveidošanai ar apšaudēm no šautenes nelielā attālumā. Pakāpeniski tiek apgūta tuvošanās un ieeja ēkā, tās attīrīšana no pretiniekiem dienā un naktī. Mācību mērķis – ieroču plānveida, pārdomāta un "radoša" pielietošana pilsētas vidē. Rīdzinieki noteikt atceras, kā tas notika, "ieņemot" bāzi Linezera ielā 2020. gada vasarā manevros "Namejs 2020".

Zemessargi mācās karot, bruņoti ar vieglajām šautemēm, smago un prettanku bruņojumu daudzstāvu māju ielenkumā, māju pagalmos, pārvietoties ar militāro tehniku, lielajiem transporta līdzekļiem. Pie viena poligonā "Mežaine" tiek izmēģināt bezpilota līdzekļi ievainoto evakuācijai.

Iepriekš 1. Rīgas brigādes komandieris Aivars Krjukovs lūdza iedzīvotājus aktīvāk pieteikties Zemessardzē, jo valsts aizsardzības koncepcija paredz zemessargu skaita būtisku pieaugumu: 2024. gadā – līdz 10 tūkstošiem kareivju, 2027. gadā – līdz 12 tūkstošiem. Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris Sandis Gaugers optimistiski konstatēja, ka armijā nav iemeslu sūkstīties – šodien tu esi Irākā, rīt – Afganistānā. Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks 16. martā aicināja valdību steigšus vakcinēt NBS karavīrus komandējumiem uz Afganistānu.

Ar tādām "nacionālajām idejām", stratēģiju un taktiku Latvijai būs grūti saglabāt reģionālo stabilitāti un labas kaimiņu attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, kas jau tagad spiestas samazināt tranzītu pa naidīgi noskaņoto Baltijas valstu dzelzceļa tīklu un jūras ostām. Vienlaikus ES un NATO nesteidz ieguldīt līdzekļus "piefrontes" Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jaunajā transporta infrastruktūrā.

Ārzemes nepalīdzēs

Aizvadītajā gadā Latvija militārām vajadzībām iztērēja 759 miljonus dolāru, vairāk nekā Igaunija (703 miljoni), mazāk nekā Lietuva (1.176 miljardi). 11 NATO dalībvalstis (ieskaitot Baltijas valstis) sasniegušas ieteikto militāro izdevumu līmeni – 2% no IKP. ASV, Kanāda un sabiedrotie Eiropā aizsardzībai iztērējuši 1028 miljardus. Aug arī militāro manevru skaits Austrumeiropas valstīs. Tomēr visi šie gigantiskie izdevumi un Baltijas valstu pārvēršana par vienu lielu poligonu neatbilst Latvijas un tās kaimiņu reālajām aizsardzības spējām.

Pēc amerikāņu ģenerāļa Džona Nikolsona (ASV un NATO spēku Afganistānā bijušais komandieris) uzskata: militāra konflikta gadījumā Ziemeļatlantijas aliansei būs vajadzīgas 90 dienas, lai pārsviestu spēkus uz Baltijas valstīm, bet operācijai Krimā Krievijai bija vajadzīgas tikai apmēram trīs nedēļas. Virtuāli modelētajā karā ar Krieviju Polija zaudēja piecu dienu laikā. Tamlīdzīgi vērtējumi un fakti parāda, cik bezjēdzīga ir dalība NATO Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Faktiski miljardiem dolāru tiek izšķiesti vējā.

Iepriekš Latvijas un ASV valdības parakstīja vienošanos, saskaņā ar kuru Pentagonam ir tiesības nogādāt Latvijas teritorijā (bez nodevām un pārbaudēm) militāras iekārtas, neatklājot republikas valdībai to pielietojuma nianses. Un izmantot pēc saviem ieskatiem. ASV tādas vienošanās noslēgušas ar visām Baltijas valstīm, un diezin vai tāda "palēninātas darbības bumba" veicina latviešu, lietuviešu un igauņu tautu drošību.

Mēs daudz ko nezinām, tomēr ASV speciālo uzdevumu spēku 352. spārna armijas aviācijas ātrās reaģēšanas bāzes un atbilstošās infrastruktūras dislokācija Latvijas teritorijā apdraud Krieviju. Armijas speciālo uzdevumu vienību desanta operācijas nozīmē uzbrukumu, bet attālums no Rīgas līdz Pleskavai -270 km, pusstundu ilgs lidojums amerikāņu konvertoplānam. Sasniedzamas ir arī Baltijas flotes bāzes, vairākas AES un citi stratēģiski objekti Krievijā. Protams, Krievijas Aizsardzības ministrija reaģē uz draudiem (jāpiebilst: pagaidām – savā teritorijā, nevis Meksikā vai Kubā). Secinājums: jo lielāks skaits ārvalstu armijas bāzu un daudznacionālo bataljonu ar savu bruņojumu dislocēti Latvijas teritorijā, jo bīstamāk ir tur dzīvot.

Krievijai atklāti naidīgās ASV un to sabiedroto mācības "Defender Europe 21" ir vēl viena nagla reģionālās drošības zārka vākā.

Pēc temata

Rokas par īsām. Kāpēc NATO noder tikai Krievijas provocēšanai
Baltijas valstis gatavojas karam ar Krieviju: Blitzkrieg vai Blitzkaputt?
Reģions-cietoksnis. Kaļiņingrada nocietinās atbildei uz NATO aktivitātēm
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
Tagi:
agresija, Krievija, Latvija, Baltija, NATO

Galvenie temati