17:11 07 Marts 2021
Tiešraide
  • USD1.1938
  • RUB88.8807
Viedoklis
Saņemt īso saiti
203

Brisele gatavo jaunas sankcijas Krievijai, lai arī politiskās konfrontācijas gados ES savstarpējo ierobežojumu dēļ ir zaudējusi vairāk nekā Krievija.

Ekonomiskie zaudējumi ir mērojami desmitie miljardu eiro vērtībā. Kā Eiropa cietusi, kas saskāries arī lielākajiem zaudējumiem, portālā RIA Novosti pastāstīja Nataļja Dembinska.

Pieļaujamie zaudējumi

Sankcijas nav Eiropas Savienības mērķis, tas ir tikai instruments, efektīvs attiecībās ar Krieviju, brīfingā Briselē paziņoja ES ārpolitikas dienesta pārstāvis Pīters Stano. ES diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels piebilda, ka pēc Alekseja Navaļnija sekos sods par cilvēktiesību pārkāpumu.

Ekonomiskās sankcijas ES vērsa pret Krieviju 2014. gada vasarā, ņemot vērā konfliktu Ukrainā. Pēc tam tās paplašināja. 2015. gada martā ES valstu līderi saistīja šos pasākumus ar Minskas protokolu izpildi. Maskava norādīja, ka Krievija nav Ukrainas iekšējā konflikta puse un Minskas protokolu subjekts, tā ir tikai vidutāja noregulēšanas procesā. Un pieņēma atbildes ierobežojumus.

Jau gadu vēlāk kļuva skaidrs, ka Eiropa zaudē vairāk. No 2014. gada martam līdz 2015. gada martam Maskava zaudēja 55 miljardus dolāru, Eiropa – 110 miljardus. Īpaši smagi cieta Vācija, kas abpusējo ierobežojumu rezultātā zaudē 700 miljonus dolāru mēnesī.

Eiropas Parlaments toreiz apgalvoja, ka sektorālās sankcijas "izrādījušās sāpīgas un padziļinājušas ekonomisko lejupslīdi (Krievijā – red.), ko radījis naftas cenu kritums". To galvenā īstermiņa ietekme - "ierobežota piekļuve rietumvalstu kredītiem, investīciju pieplūdumam" un nespējai atgriezties "pie straujāka ekonomiskās izaugsmes tempa".

Tomēr 2018. gadā ES likumdevēji atzina: sankcijas dod visai ierobežotu efektu. "Neskatoties uz Rietumu mēģinājumiem izolēt Maskavu, Krievijas loma pasaules arēnā kļūst aizvien manāmāka. Kontrsankcijas ir palīdzējušas valsts lauksaimniecībai," konstatēja deputāti.

Draudzīga apšaude

2019. gadā "sankciju piecgades" rezultātus izanalizēja ekonomisti Matjē Krozē no Linnaņas universitātes Honkongā un Juliāns Hincs no Ķīles Pasaules ekonomikas institūta. Saskaņā ar viņu aplēsēm, Krievija nes mazliet vairāk nekā pusi Rietumu sankciju sagādāto zaudējumu – 2,2 miljardus dolāru mēnesī. Parējos 45% par kopsummu 1,8 miljardu apmērā savā starpā dala ierobežojumu iniciatori. Dati publicēti pētījumā "Draudzīgā uguns: pret Krieviju vērsto sankciju un atbildes sankciju ietekme tirdzniecībā".

Krozē un Hinca aplēšu shēmu aprakstīja ietekmīgais zinātniskais žurnāls Economic Policy. To pamatā ir vērtējums, kā būtu varējusi attīstīties starptautiskā tirdzniecība bez savstarpējiem ierobežojumiem un stabilas tirgus konjunktūras apstākļos.

Starpība starp potenciālajām tirdzniecības plūsmām visās preču kategorijās un reālo situāciju uzrādījusi zaudējumus. Noskaidrojās, ka kopējais ikmēneša zaudējums – četri miljardi dolāru. Vairāk nekā citi zaudē Vācija – 38%, 667 miljonus dolāru. Nopietni cietušas arī Francijas kompānijas. Krozē un Hinca pētījumā atzīmēts, ka uz citām valstīm pārvirzītais eksports zaudējumus nav kompensējis.

Nesen Vācijas Ekonomikas un enerģētikas ministrija konstatēja: kopš 2014. gada sankcijas pret Krieviju biznesam Eiropā radījušas zaudējumus miljardiem eiro apmērā, bet melnajā sarakstā iekļuvušo Krievijas pilsoņu un kompāniju iesaldētie aktīvi un naudas līdzekļi dažkārt sasniedz vien dažus simtus eiro.

2018. gadā Vācija iekļāva sankciju datu bāzē iesaldētus aktīvus un naudas līdzekļus aptuveni 485 tūkstošu eiro apmērā, Īrija – 24 tūkst. Itālija – 94 tūkst. Nīderlande – 806 eiro. Izceļas vienīgi Kipra ar vairāk nekā trim miljoniem eiro.

2019. gadā tas pats rādītājs Vācijā — 337 tūkst. eiro, Īrijā — 77 tūkst., Itālijā — 148 tūkst., Nīderlandē — 819 eiro. 2020. gadā Vācijā — 341 tūkst. eiro, Nīderlandē — 761 eiro.

Kopš 2014. gada Vācija kopumā iesaldējusi apmēram 1,8 milj. eiro. Bet Vācijas un Krievijas tirdzniecības apgrozījums 2014. gadā bija 67,7 miljardi eiro, 2015. gadā – 51,5 miljardi, 2016. gadā – 48 miljardi.

Berlīne ne vienu vien reizi jau norādījusi, ka lielākos zaudējumus sankciju karā cieš Vācija. Pērnvasar bundestāga deputāts Markuss Fronmaijers minēja Krozē un Hinca rezultātiem tuvus datus - 618 miljoni eiro mēnesī (7,4 miljardi gadā, 40% no visiem zaudējumiem ES).

Galvenie cietušie

Briseles un Maskavas sankciju karu detalizēti pētīja arī Vīnes Starptautisko ekonomisko pētījumu institūta (Wiener Institut fur Internationale Wirtschaftsvergleiche — WIIW) ekonomisti.

Saskaņā ar WIIW neseno vērtējumu, eksporta sarukums uz Krieviju Vācijai izmaksājis 0,2% IKP 2014.-2018. gg., Austrijai – 0,5%. Ekonomisti uzskata, ka lielus zaudējumus cietusi arī Čehija un Ungārija (katra – pa 0,6% IKP) un Slovākija (-1% IKP). Tomēr absolūtajos rādītājos lielākie zaudējumi bijuši Vācijai – 14 miljardi eiro tikai pirmajos divos sankciju gados vien.

No ekonomikas sektoru viedokļa antilīdera vietā – tekstila rūpniecība, farmaceitika, elektriskās, mehāniskās un transporta iekārtas.

Krievijas ĀM
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Pētījuma autori atzīmēja, ka pārtikas produktiem (2014. gada augustā Krievija noteica embargo gaļas, piena, zivju, augļu un dārzeņu importam no ES) nebija lielas lomas Eiropas eksportā (izņemot Baltijas valstis, Somiju, Vāciju, Nīderlandi un Poliju).

"Krievijā bija vērojams vien pārtikas inflācijas lēciens, tomēr vienlaikus importa aizvietošana sekmēja lauksaimniecības atdzimšanu – tas bija viens no acīmredzamajiem ekonomikas panākumiem," atzina WIIW.

ES eksports uz Krieviju sarucis divkārt. Taču pie tam augusi atkarība no Krievijas naftas un gāzes, it īpaši ņemot vērā energonesēju pieprasījumu un gāzesvada "Ziemeļu straume 2" drīzo noslēgumu.

Pēc temata

"Ziemeļu straume 2": ASV piedraud Eiropas kompānijām ar jaunām sankcijām
"Jums viss ir atļauts": specdienestiem iesaka "radošu" pieeju sankcijām pret Krieviju
Kremlis komentēja ASV jaunās sankcijas
Tagi:
Navaļnijs, Krievija, sankcijas, ES, Eiropa

Galvenie temati