03:20 23 Janvāris 2021
Tiešraide
  • USD1.2158
  • RUB91.1009
Viedoklis
Saņemt īso saiti
144

Decembra nogalē ūdenī tika nolaista pašgaitas platforma "Severniy polus", kas nomainīs arktiskajos platuma grādos dreifējošās polārās stacijas.

Lielākā daļa speciālistu atzina, ka tas ir unikāls projekts, taču Rietumu mediji mēģināja kuģi izsmiet korpusa specifiskās formas dēļ. Par jauno Ziemeļu iekarotāju portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Ledus gūstā

Ledusizturīgo pašgaitas platformu "Severniy polus" sāka būvēt 2018. gada decembrī. Pagāja tikai divi gadi, un tā jau ir nolausta ūdenī – rekordīss laiks tik vērienīgam projektam. Platformas galvenais mērķis – ilgs autonoms dreifs Arktikas ledājos.

Krievijas  meteoroloģiskajam dienestam "Rosgidromet" platforma tiks nodota 2022. gada beigās. Plānots, ka līdz ar platformas ekspluatācijas sākumu Krievija atjaunos PSRS laikā aizsākot dreifējošo staciju ekspluatāciju. Jaunais kuģis ir unikāls – pēc būtības, tas ir vesels peldošs zinātniski pētnieciskais centrs.

No augsti izturīga tērauda izgatavotais korpuss ir konstruēts tā, lai nepieļautu iesalšanu ledos – ieapaļā forma vienkārši izgrūdīs kuģi ārā no ledus. Tāpēc Ziemeļu Ledus okeāna augstajos platuma grādos komplekss varēs atrasties cauru gadu, lai kāda būtu ledus sega.

"Severniy polus" nodarbosies ar ģeoloģiskiem, akustiskiem, ģeofiziskiem un okeanogrāfiskiem pētījumiem. Platformai nebūs vajadzīgs ledlauzis. Pat ja gaisa temperatūra kritīsies līdz -50, ekipāža strādās komfortablos un drošos apstākļos.

Kuģi vada 14 cilvēki, turklāt tas var uzņemt apmēram 20 zinātniekus. 80 metrus garās platformas tonnāža – apmēram 11 tūkstoši tonnu. Ātrums – desmit mezgli, degvielas pietiks divus gadus ilgam autonomam darbam. Uz klāja iekārtots helikopteru laukums. "Admiralteiskije verfi" ģenerāldirektors Aleksandrs Buzakovs pastāstīja, ka katram ekipāžas loceklim ir atsevišķa kajīte ar visām ērtībām, jo ekspedīcijas būs ilgas – vismaz pusgads jūrās un ledājos.

© Photo Пресс-служба АО "Адмиралтейские верфи"
Ledusizturīgo pašgaitas platforma "Severniy polus"

 

"Uz platformas būs 20 dažādas laboratorijas. Plānots pētīt klimatu, ledus kušanas procesus, zemu temperatūru ietekmi uz rūpniecības objektiem, plānoti jūras dibena kartogrāfijas darbi, laikapstākļu pastāvīgs monitorings," precizēja Buzakovs.

Āriene nav galvenais

Platforma radījusi neliekuļotu interesi ārvalstīs. Pie tam daži izdevumi to novērtēja negatīvi platformas neparastā korpusa dēļ. Piemēram, amerikāņu izdevuma The Drive žurnālisti nosauca to par "visatbaidošāko Krievijas kuģi".

Tiesa, "ekspertiem" nekavējoties paskaidroja, kādiem nolūkiem vajadzīga dīvainā forma. Federālās valsts organizācijas "Arktikas un Antarktikas zinātnisko pētījumu institūts" direktors Aleksandrs Makarovs precizēja, ka projektētāji smēlušies iedvesmu no pazīstamā norvēģu kuģa "Fram", kas dreifēja Arktikā trīs gadus un piedalījās trīs svarigās ekspedīcijās XIX un XX gs. mijā. Savulaik arī to visādi izsmēja par "puncīti", tomēr tas kļuva par leģendu.

Krievijas flotes atbalsta kustības priekšsēdētājs, I ranga kapteinis Mihails Ņenaševs akcentēja platformas lielo nozīmi Krievijai, kas aktīvi apgūst Arktiku.

"Projektā sekmīgi īstenota agrāko dreifējošo staciju ekspluatācijas pieredze, - konstatēja Ņenaševs. – Agrāk polārnieki pārsvarā apmetās uz ledājiem. Dažas ekspedīcijas nācās evakuēt, jo ledus lauki saplaisāja. Tagad tādu problēmu nebūs. Kuģa forma izraudzīta tikai ar funkconāliem apsvērumiem – tā var visu gadu uzturēties arktiskajos platuma grādos un justies droši, pat iespiestam ilggadējos ledājos."

Pie tam, piebilda kapteinis, platfroma veiks visaptverošus pētījumus arī Krievijas  Jūras kara flotes interesēs. "Zinātnieki uz kuģa varēs novērot ledāju kušanas procesus, ledus biezumu, veikt hidroakustiskos mērījumus, pētīt Zemes magnētisko lauku. To visu ir svarīgi zināt un saprast, lai varētu pareizi novērtēt JKF iespējas un stāties pretī tiem, kuri cenšas organizēt provokācijas Arktikā un rqadīt tur spriedzes avotus," uzsvēra Ņenaševs.

Taujāts par negatīvajām atsauksmēm un ziņām par platformas ārieni, viņš konstatēja, ka tie ir "informācijas kara un veselā saprāta apkarošanas elementi".

Galvenie Arktikā

Krievijai ir kolosāla pieredze Arktikas izpētīšanas jomā ar dreifējošo staciju palīdzību. Pirmā ekspedīcija pasaulē tika organizēta jau 1937. gadā – toreiz padomju polārnieki nepilna gada laikā uz ledāja pārvarēja vairāk nekā divus tūkstošus kilometru.

No 1950. gada tamlīdzīgas ekspedīcijas devās ceļā gandrīz katru gadu. Tomēr pēc PSRS sabrukuma izsēšanās uz ledus Arktikā tika pārtraukta. Pētījumus Krievija atsāka tikai 2003. gadā.

Uz ledus laukiem tika nogādātas zinātniskās iekārtas un izvērstas nelielas moduļu pilsētiņas. Tomēr bieži vien ledus plaisāja, pētnieku evakuācija prasīja lielus resursus, izjuka plāni, gāja zudumā dārgas iekārtas.

Īpaši aktuāla problēma kļuva pēdējo desmit gadu laikā. Zinātnieki norādīja, ka vainīga ir globālā sasilšana, – ledus Arktikā vairs nav tik izturīgs, kā agrāk. Polārniekus nocēla no ledus 2010. un 2013. gadā. "Severniy polus - 41" 2015. gadā strādāja tikai četrus mēnešus, lai ari plānoja – gadu. Dreifējošo staciju programma tika apturēta.

© Sputnik / РИА Новости
"Severniy polus 1" - pirmā padomju polārā dreifējošā zinātniski pētnieciskā stacija

Eksperti vērtē, ka platforma "Severniy plus" aizsāks jaunu posmu Arktikas pētījumos. Izturīgā konstrukcija un iespēja pāŗvietoties patstāvīgi paplašinās risināmo zinātnisko uzdevumu sarakstu, cels gūto rezultātu kvalitāti un padarīs ievērojami drošāku darbu Arktikas skarbajos apstākļos.

Pēc temata

Klimatologs: globālās sasilšanas dēļ XXI gs. gaidāmas ekstremālas dabas parādības
Špicbergenā darbu sācis pirmais Krievijas poligons sasaluma pētīšanai
"Jaunais Ziemeļu saimnieks": kāpēc Rietumi nespēj atspiest Krieviju malā Arktikā
Jūras ledus platība Arktikā sasniegusi gada minimālo rādītāju
Tagi:
Arktika, Krievija

Galvenie temati