Eiropa ir visnotaļ labi nodrošināts reģions. Tomēr pat te cilvēkiem sāk pietrūkt produktu koronavīrusa krīzes fonā, atzīmēja radio Sputnik autore Mila Žuravļova.
Bada problēma pastāvēja arī pirms pandēmijas. Eurostat dati liecina, ka 2019. gadā Eiropas Savienībā un nabadzības un sociālās atstumtības robežas bija 92,4 miljoni cilvēku, jeb 21,1% iedzīvotāju. Tagad situācija ir vēl ļaunāka.
Agrāk tik ideālas šķitušās sociālās nodrošināšanas sistēmas nav izturējušas spriedzi. Vairākās ES valstīs tās netiek galā. Kur valdība ir bezspēcīga, palīgā nāk labdarības organizācijas un Eiropas Pārtikas banku federācija (FEBA). Cilvēki tajā var vērsties pēc iztikas. Banku pakalpojumu pieprasījums vidēji pieaudzis par 30% - no 6% līdz 90% atsevišķās valstīs.
Tikai viens otas vilciens gleznā, kas ataino situācijas nopietnību: pirmo reizi vairāk nekā 70 gadu laikā starptautiskā organizācija UNICEF palīdz bērniem Lielbritānijā.
Šiem mērķiem piešķirts grants 25 tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā. Plānots sagatavot 18 tūkstošus brokastu, ar ko paēdināt trūkumcietējus – skolēnus vienā no Londonas rajoniem Ziemassvētku un februāra brīvdienu laikā, kad bērni neapmeklēs skolu un nevarēs saņemt bezmaksas uzturu.
CNN raksta, ka daudzi Eiropas iedzīvotāji ir uz robežas: ja viņiem pāris reizes nesamaksās algu, būs jāvēršas pēc palīdzības pārtikas bankā. Tomēr sabiedrība zemu vērtē tos, kuri saņem produktus tādās organizācijās, tāpēc liela daļa cilvēku vienkārši kautrējas pie tām vērsties.
Jāpiebilst, ka pārtikas bankas rūpējas ne tikai par iztiku. Aktīvisti stāsta, ka cilvēki tur var saņemt arī sociālos kontaktus, jo nabadzība bieži vien ved pie depresijas un vientulības. Kad līdzās ir domubiedri, vieglāk ir noturēties uz ūdens.
Aug plaisa starp bagātniekiem un nabagajiem. Koronavīruss ir izgaismojis nevienlīdzības problēmu, kam ilgus gadus centās nepievērst uzmanību. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs konstatēja: lai arī visi ir vienā jūrā, acīmredzot, vieni to vago uz superjahtām, bet citi ķeras pie peldošām atlūzām.
Veseli reģioni, kas sasnieguši vērā ņemamus rezultātus cīņā ar nabadzību, dažu mēnešu laikā ir atsviesti par vairākiem gadiem pagātnē. Pandēmijas sociālās un ekonomiskās sekas ir kolosālas. Zaudējumi jau ir neticami, pat vakcīna neko nelabos. Gutērrešs uzskata, ka gaidāma ekonomikas lejupslīde, lielākā 80 gadu laikā. Visām pasaules valstīm vajadzēs nopietni padomāt, kā izpeldēt no šī problēmu cunami.
