05:46 27 Janvāris 2021
Tiešraide
  • USD1.2143
  • RUB91.2538
Viedoklis
Saņemt īso saiti
35

Atmīnēšana nesenās karadarbības zonā un citos rajonos Kalnu Karabahā paredz sprādzienbīstamo priekšmetu pakāpenisku likvidāciju simtiem kvadrātkilometru teritorijā.

Tai nepieciešami milzīgi resursi – miljoniem dolāru – un gadu desmitiem rūpīga darba, līdz bīstamo teritoriju atkal būs iespējams apsaimniekot, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Mīnu lauki, nesprāguši lādiņi un paštaisītie spridzekļi tiek uzskatīti par galveno problēmu jebkurā postkonflikta teritorijā. Nāves draudus spilgti ilustrē gluži nesens piemērs – 23. novembrī Madagiza ciema rajonā neatzītās Kalnu Karabaha republikas teritorijā sprādzienā cieta azerbaidžāņu un krievu kareivji, kā arī vietējie ĀSM darbinieki. Konflikta zonā tamlīdzīgs risks ik dienas apdraud miernešus, sapierus un glābējus.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Aizvakar Erevānas pilsētas lidostās ieradās vairāk nekā simt karavīri no Krievijas AM Starptautiskā pretmīnu centra. Līdz ar viņiem Armēnijā nogādātas 13 militārās un speciālās tehnikas vienības. Vakar inženieru vienības devās uz Stepanakertu. Sapieru avangards jau 23. novembrī sāka atmīnēt apvidu ceļus, apvidu un objektus.

Prioritārs uzdevums – operatīvi pārbaudīt dislokācijas vietas, miernešu pārvietošanās maršrutus starp posteņiem un atsevišķus infrastruktūras objektus.

Tikai vienā iecirknī vien krievu sapieri likvidēja aptuveni 30 prettanku mīnas. Parasti atrastos lādiņus likvidē speciālā poligonā vai uz vietas. Krievijas BS Starptautiskā pretmīnu centra speciālisti ir sagatavoti sarežģītajam un saspringtajam darbam saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas pretmīnu darbības standartiem. Viņi saņēmuši mūsdienīgu tehniku, arī mīnu meklētājus IMP-S2 un robotehniskos kompleksus "Uran 6". Mūsdienīgais ekipējums un iekārtas mazina risku Krievijas karavīru veselībai un dzīvībai Kalnu Karabahā, tomēr nav iespējams nivelēt draudus pilnībā.

Misija ir sarežģīta

Lokālajiem un reģionālajiem konfliktiem mūsdienās raksturīgs karadarbības permanentais raksturs, kā arī mīnu lauku, lamatu, fugasu un citu "pārsteigumu" plašs pielietojums operāciju zonā un apkārtējā teritorijā. Konflikta pušu rīcībā nav lielu bruņoto spēku un resursu, kas ļautu veidot taktiski pareizu, blīvu, ešelonētu aizsardzību (piemēram, simt kilometrus garā frontes līnijā), tāpēc tās koncentrē vienības un militāro tehniku atsevišķos iecirkņos, bet "caurumus" aizklāj ar mīnu laukiem. Kalnu Karabahā pārsvarā tika izmantotas PSRS ražotās mīnas – prettanku TM-62, kājnieku PMN-2. Pie tam to izvietojuma shēmas parasti zīmē pavirši, nereti kartes pazūd. Laikapstākļi ir kaprīzi, mīnas ar laiku iziet no ierindas, un mīnu lauki tiek "atjaunoti".

Domājams, jaunos mīnu laukus un lamatas konflikta puses neitralizēs bez īpašām problēmām. Tomēr nevienam nav zināma visu konfrontācijas ilgajos gados uzstādīto mīnu lauku precīzs izvietojums. Īpašu problēmu sagādā lielais skaits nesprāgušo vai kaujas apstākļos pamesto artilērijas šāviņu. Karabahā ir tūkstošiem un tūkstošiem sprādzienbīstamu priekšmetu. Tāpēc gadu desmitiem ilgs krievu sapieru darbs, ANO un citu humanitāro organizāciju resursu piesaistīšana – tas ir pats minimālākais, kas vajadzīgs, lai karš teritorijā beigtos.

Iepriekš Azerbaidžānas Teritoriju atmīnēšanas nacionālās aģentūras (ANAMA) vadītājs Gazanfars Ahmedovs paziņoja, ka atmīnēšana rajonos, kas pārgājuši Azerbaidžānas ziņā, aizņems vairāk nekā desmit gadus. Armēnijas humanitārā misija Sīrijā – 83 speciālisti – 2019. gada sešu mēnešu laikā atbrīvoja no mīnām, lādiņiem, aviobumbām un paštaisītiem spridzekļiem zonu aptuveni 20 hektāru platībā. Ilggadējie atmīnēšanas darbi Abhāzijā un Dienvidosetijā (kur sapieriem vēl ir daudz darāmā) tāpat apstiprina uzdevumu milzīgo apjomu Karabahā.

Apvienotiem spēkiem

ANO atmīnēšanas dienests (UNMAS) tikai aizvadītajā gadā vien 19 valstīs (ieskaitot Irāku, Afganistānu un Sīriju) iztērēja aptuveni 495 miljonus dolāru. Iespējams, daļa šo līdzekļu tiks atvēlēta arī atmīnēšanas darbiem Kalnu Karabahā. Saskaņā ar UNMAS datiem, misija šeit tiks izvērsta decembra beigās. Vispirms speciālisti novērtēts darba apjomu kalnu un mežu apvidus sarežģītajos apstākļos. Domājams, starptautiskais sapieru darbs ļaus bēgļiem ātrāk atgriezties postkonflikta reģionā.

Optimismu iedveš arī ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutjerreša viedoklis – viņš paziņoja, ka uguns pārtraukšana nodrošinās humanitārajām organizācijām piekļuvi konfliktā cietušajiem civiliedzīvotājiem. Viņš pauda gatavību sadarboties ar Krieviju Kalnu Karabahā.

Pēc temata

Karabaha: melu un atspēkojumu informatīvā fronte
Krīze Karabahā un dronu pielietojuma pieredze Sīrijā
Mierneši Karabahā – Krievija atkal uzvēlusi plecos smago nastu
Armēnijas kļūdas Kalnu Karabahā
Tagi:
mierneši, Kalnu Karabaha, ANO, Krievija

Galvenie temati