"Gazprom" iesniedzis pieteikumu par gāzes cenas izmaiņām, ko Krievija piegādā Polijai saskaņā ar Jamalas kontraktu. Polijas naftas un gāzes kompānija PGNiG pauda pārliecību, ka koncerna pārrunu pieprasījums nav attaisnots un neatbilst kontrakta formālajām prasībām, tāpēc tam nav spēka, pastāstīja radio Sputnik autors Kirils Grišins.
Iepriekš Polija lūdza pārskatīt gāzes cenas un samazināt tās. Tomēr to kontrakts neparedz. Šogad tirgus apstākļi bija ārkārtēji, taču cenu samazināšana tādā situācijā būtu absurda, uzskata Krievijas eksperti.
Vienošanās par gāzes piegādi Polijai tika noslēgta 1996. gadā. Apjoms – aptuveni 10 miljardi kubikmetru gadā. Pie tam Varšavai saskaņā ar noteikumu "ņem vai maksā" ir jāsaņem vismaz 8,7 miljardi kubikmetru. Līgums noslēgts līdz 2022. gadam.
Tomēr Polijas reakcija pēc "Gazprom" jaunākajām ziņām ir jo pārsteidzošāka, ņemot vērā to, ka valsts neplāno pagarināt ilgtermiņa vienošanos par gāzes piegādēm no Krievijas. Vēl vairāk, Polija paralēli iesniedz pretprasības.
Konteksts ir sekojošs: 2020. gada martā poļu kompānija uzvarēja strīdā par gāzes cenu pārskatīšanu piegādēm no 2014. gada novembra. "Gazprom" pārskaitīja PGNiG 1,5 miljardu dolāru, tomēr joprojām apstrīd lēmumu apelācijas tiesā. Tirgus eksperti norāda, ka Varšava rezultātā var zaudēt ne tikai vienu tiesvedību vien. Šis sods – piespriestā kompensācija par "Gazprom" it kā augstajām cenām, kad 2015. gada pavasarī Polija vērsās šķīrējtiesā, - tai radās iespaids, ka gāzes cena neatbilst situācijai Eiropas enerģētikas tirgū.
Piedevām šoruden Polija izvirzīja "Gazprom" jaunu prasību par 7,6 miljardiem dolāru – tagad jau gāzesvada "Ziemeļu straume 2" lietā. Krievijas koncerns apņēmies lēmumu apstrīdēt, pie tam arī politiķiem Eiropā šīs prasības tiesiskais pamats ir miglā tīts.
Polija jau labu laiku neuzskata sevi par gāzes patērētāju – pašas acīs tā jau sen ir vismaz svarīgs spēles dalībnieks enerģijas tirgū. Tomēr de facto Polijā nav ne gāzes sadales centra, ne brīvu gāzes apjomu, ne lietišķas pieejas. Ir tikai informatīva dancošana ap gāzes projektu Baltic Pipe, kas paredzēts Polijas saistīšanai ar Dāniju un gāzes piegādēm no Norvēģijas.
Tikai... ir viena ļoti pikanta nianse: cauruļvada būvdarbiem vajadzīga atļauja no Nord Stream un Nord Stream 2, un viens no abu kompāniju galvenajiem akcionāriem ir... Krievijas "Gazprom".
Pragmatiska pieeja? Nē, par tādu poļi nav dzirdējuši. Viņuprāt, daudz interesantāk ir kārtīgi sakašķēties ar Krieviju, no kuras viedokļa lielā mērā atkarīga valsts enerģētiskā drošība.
